Eiropa lūdz EK samazināt finansējumu Turcijai
Eiropas Savienības (ES) līderi lūguši Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt priekšlikumus, vai un kā samazināt finansējumu, kas pienākas Turcijai kā bloka kandidātvalstij.
Lai Turciju pavirzītu tuvāk Eiropas likuma varas standartiem, bija pieņemts iestāšanās sarunu ietvaros laikā no 2014. līdz 2020.gadam tai izmaksāt 4,45 miljardus eiro, tomēr, kā sacīja Austrijas kanclers Kristiāns Kerns: „Tas acīmredzami neizdevās. Ir laiks pārskatīt koncepciju.”
Priekšlikumu par finansējuma samazināšanu izteica Vācijas kanclere Angela Merkele, norādot, ka likuma varas situācija Turcijā attīstās nepareizajā virzienā un iemesls neesot tikai tāpēc, ka pēdējā laikā Turcijā aizturēti vairāki Vācijas pilsoņi.
Viņa arī uzsver savu apņēmību saglabāt to līdzekļu piešķiršanu Turcijai, kas Ankarai pienākas saskaņā ar vienošanos ar ES par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu.
„Turcija sniegusi lielu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā un ka tai piešķirtie līdzekļi nāk par labu bēgļiem, kuri dzīvo ļoti smagos apstākļos,” pauda Merkele.
Jau iepriekš tam piekritis arī Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, uzskatot, ka Turcija ir pārkāpusi visas iespējamās robežas cilvēktiesību jomā un ES ne tikai jāsamazina finansējuma sniegšana, bet jāpārtrauc sarunas ar Turciju par iestāšanos savienībā.
Kā teikts iepriekš, oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc pagājušā gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
Decembrī ES dalībvalstis vienojās, ka jaunas sarunu sadaļas vairs netiks atvērtas, kamēr prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana režīms neatteiksies no kursa un arvien pieaugošo autoritārismu.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk