Latvijā, visticamāk, neļaus labdarībai atdot produktus ar beigušos derīguma termiņu
Latvijā, visticamāk, nemainīs pārtikas aprites noteikumus un neļaus par pazeminātu cenu tirgot vai arī atdot trūkumcietējiem produktus ar beigušos derīguma termiņu. Kā rezultātā, pēc zaļi domājošo aktīvistu domām, pārāk daudz pārtikas nonāk atkritumus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas sešos.
Kā liecina aprēķini, Latvijā no visiem atkritumiem 28% esot tieši pārtika, un katru gadu mājsaimniecības, lielveikali, sabiedriskie ēdinātāji, ražotāji un fermas izmetot ārā vairāk nekā 500 tonnas pārtikas produktu. Lai arī daudzi produkti ar derīguma marķējumu “ieteicams līdz” pat pēc termiņa beigām ir vēl pietiekamā kvalitātē lietošanai uzturā, tomēr likums spiež lielveikalus tos mest atkritumos.
Zaļie aktīvisti uzskata, ka likums jāmaina, lai šos produktus drīkstētu atdot labdarībā trūcīgajiem ļaudīm vai arī pārdošanai par dažiem centiem līdzīgi kā tas ir, piemēram, notiek Dānijā un Lielbritānijā.
“Visi graudaugu produkti, tēja, kafija, ļoti daudz saldumu, pat sulas, kas tiek taisītas no koncentrātiem pēc termiņa nekļūst indīgi. Iespējams, nav tik labas kvalitātes, bet uzturvērtība paliek. Jautājums, kāpēc mest ārā, bet jāļauj izmantot citādāk,” norāda pārtikas aprites likuma maiņas iniciators Ervins Labanovskis.
Pārtikas aprites likumus uzraugošā Zemkopības ministrija secinājusi, ka šobrīd plašākā sabiedrībā neesot pieprasījuma pēc šāda veida produktiem, jo divās interneta aptaujās aptuveni 50% iedzīvotāju pauduši, ka nevēlētos pirkt pārtiku pēc derīguma termiņa beigām.
“Pašlaik nesteidzamies ar kādiem grozījumiem, jo tas var būt diezgan bīstami. Mēs neesam Anglija, neesam Dānija, jo mūsu izpratne par šādu produktu tirdzniecību var būt sagrozīta un sagrozīta uz slikto pusi,” paudusi Zemkopības ministrijas pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.
Pret ierosinājumu izplatīt pārtiku ar beigušos termiņu visaktīvāk iestājas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Eksperti uzsver, ka pārtikas kvalitātes kontrole tad zaudēs jēgu un vēl plašāk varētu izvērsties krāpšanās ar derīguma termiņa pārmarķēšanu. “Eiropas Savienības lielajām dalībvalstīm var atvest produktus lielos daudzumos produktus, kam beidzies derīguma termiņš, kas, pirmkārt, radīs sarežģījumiem gan ražotājiem, gan tirgotājiem, jo nāksies konkurēt ar tirgotājiem, kas vedīs pārtiku par dempinga cenām,” norāda PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Taču kā galvenais risks PVD ieskatā – atvērsim slūžas apšaubāmas kvalitātes produktiem no Eiropas Savienības, kas Latviju pārvērtīšot par lielu izgāztuvi un lielu daļu iedzīvotāju par pārtikas atkritumu ēdājiem.
Lielveikalu ķēdes Rimi un Maxima apgalvo, ka viņu iepirkumu loģistikas sistēma ir tāda, ka atkritumos neesot daudz ko mest ārā vispār. Taču Rimi esot pozitīva pieredze Lietuvā, kur likums no pērnā gada 1. septembra ļauj pārtiku ar marķējumu “ieteicams līdz” atdot labdarībai.
“Tur ir definētas konkrētas produktu grupas, piemēram, eļļa, makaroni un miltu izstrādājumi, kur pēc konkrētiem kritērijiem, protams, konsultējoties ar pārtikas kvalitātes speciālistiem, tiek izstrādāts, kuros brīžos un cik ilgā termiņā šie produkti ir droši cilvēka veselībai un kad tos var ziedot labdarībai,” saka Rimi Latvia pārstāve Inga Bite. Savukārt Maxima pēc būtības neatbalstot pārtikas produktu ar beigušos derīguma termiņu tālāku pārdošanu vai atdošanu bez maksas, jo problēmu gadījumā tiktu celta neslava veikalam vai ražotājam. “Pats svarīgākais, kurā brīdī un kam būs atbildība par pārtikas drošību, vai tā pāriet pie paša pircēja. Kurš garantēs tos pārtikas nekaitīgumu pārdošanas brīdī. Tur to jautājumu vairāk nekā atbilžu,” norādījis Maxima Latvija pārstāvis Ivars Svilāns.
“Zaļie” aktīvisti ir aprēķinājuši, ka vidēji viena mājsaimniecība ar četriem cilvēkiem gadā izmet pārtiku, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā 300 eiro, un ir dati, ka ikviens no mums gadā izmet 100 kilogramus pārtikas. Fermas, ražotāji, veikali, ēdināšanas uzņēmumi, mājsaimniecības Eiropas Savienībā gada laikā kopumā izmet atkritumos tik daudz pārtikas, ka to CO2 emisijas ir trešais lielākais piesārņojums. Ja līdzšinējais pieaugums tā turpināsies, pēc trijiem gadiem atkritumos izmestā pārtika sasniegšot 120 miljonus tonnu, kas ir apjoms, lai divreiz varētu pabarot izsalkušos uz visas planētas.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk