Nodarbinātības līmenis ir sasniedzis vēsturiski augstākos rādītājus
Spēcīgā ekonomikas izaugsme gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sasniegusi arī darba tirgu – pēc vairāk nekā gada pārtraukuma nodarbināto skaits ir palielinājies par 0,9 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas ir straujākais nodarbināto skaita pieaugums kopš 2015. gada beigām. Kopumā gada 3. ceturksnī nodarbināti bija 903 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 8 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Ja līdz šim tendences darba tirgū galvenokārt noteica piedāvājuma puses faktori, tad līdz ar aktivitāšu atjaunošanos būvniecības nozarē, kā arī spēcīgo izaugsmi apstrādes rūpniecībā, arvien lielāks spiediens darba tirgū jūtams arī no pieprasījuma puses, ko apliecina arī straujais darba algu pieaugums (2017. gada jūnijā vidējā bruto darba alga gada griezumā pieauga par 9,3%).
Vienlaikus gada griezumā turpina sarukt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par 2,4 tūkstošiem, ko noteica gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās absolūtā izteiksmē, gan darbaspēka novecošanās – izmaiņas vecumstruktūrā.
Latvijas darba tirgus pakāpeniski pietuvojās saviem griestiem, uz ko norāda gan iedzīvotāju līdzdalības līmeņa dinamika, gan nodarbinātības līmenis. Jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju līdzdalības līmenis, gan nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes – iedzīvotāju līdzdalības līmenis 2017. gada 3. ceturksnī bija 69,1%, bet nodarbinātības līmenis – 63,3%, kas jūtami pārsniedz pirmskrīzes periodā sasniegtās atzīmes. Nodarbinātības līmenis gada laikā ir pieaudzis par 1,8 procentpunktiem, savukārt iedzīvotāju līdzdalības līmenis par 0,7 procentpunktiem.
Līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un piedāvājuma samazinājumu, strauji turpina kristies arī bezdarbs. Darba meklētāju skaits gada 3. ceturksnī saruka par 10,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, bet bezdarba līmenis – par 1 procentpunktu un bija 8,5%. Neskatoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņvalstīs – Igaunijā bezdarba līmenis gada 3. ceturksnī noslīdēja līdz 5,2%, savukārt Lietuvā – 6,6%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības – bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies, gan šogad, gan nākamgad, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās. Ņemot vērā to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, kas ietekmēs arī darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksas. Kopumā šogad bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz vidēji 8,8%, savukārt 2018. gadā tas varētu samazināties vidēji līdz 8%.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk