Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā
“Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai un iedzīvotāju izdevumu samazināšanai kritiski svarīgi bija rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam. Un tas ir izdevies, valdībai apstiprinot EM piedāvājumu samazināt atbalstu Latvenergo TEC stacijām, kā rezultātā jau no nākamā gada samazināsies maksājumi par elektroenerģiju gan lielākajai daļai mājsaimniecību, gan uzņēmumu, vienlaikus paaugstinot Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju,” norāda ministrs.
Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu kopējais budžets 2018. gadam apstiprināts 183 966 614 EUR apmērā, no kā vislielākais finansējums – 89 314 340 EUR – paredzēts OIK samazināšanai, kā arī atbalstam energointensīviem uzņēmumiem un aizsargātajiem lietotājiem. Enerģētikas politikas īstenošanai (naftas rezervju nodrošināšanai, u.c. pasākumiem) papildu vēl paredzēti 29 372 507 EUR.
Būvniecības kvalitātes uzraudzībai, būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildības nodrošināšanai un administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā, kā arī mājokļu pieejamības sekmēšanai 2018. gadā kopumā paredzēti 9 642 894 EUR, no kuriem 7 000 000 EUR plānoti mājokļu atbalsta programmas īstenošanai, kuras ietvaros nākamā gada laikā plānots izsniegt 2643 garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus nākamajā gadā plānots paplašināt mājokļu atbalsta programmu, attiecinot to arī uz personām, kas ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu. A. Ašeradens: “Mūsu prioritāte ir veicināt pieejamību mājoklim, motivējot iedzīvotājus palikt Latvijā un izbraukušos – atgriezties dzimtenē, tādejādi samazinot darba spēka zudumu un emigrāciju. Paplašinot mājokļu atbalsta programmu nodrošināsim mājokļu pieejamību pēc iespējas plašākam personu lokam – gan ģimenēm ar bērniem, gan jaunajiem speciālistiem.”
Valsts budžeta kontekstā uzņēmējdarbībai ļoti būtiska ir plānotā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. “UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie. Ar laiku pieaugs šo uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos papildu finansējuma piesaisti, radot plašākas iespējas ieguldīt uzņēmumu attīstībā un inovācijās – tādejādi paaugstinot komersantu produktivitāti,” turpina ministrs.
2018. gadā turpināsies desmitiem atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Atbalstam uzņēmējdarbības konkurētspējai paredzēti 34 011 736 EUR, kā ietvaros tiks atbalstīti komersanti starptautiskās konkurētspējas veicināšanai eksporta tirgos, projekti pētniecības rezultātu komercializācijai (tehnoloģiju pārnesei), identificēti eksporta projekti, uzsākti jauni potenciālie investīciju projekti, ieguldīts ārvalstu tiešo investīciju piesaistē un īstenoti pasākumi “Konsultē vispirms” principa ieviešanai un jaunuzņēmumu atbalstam.
Godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai 2018. gada valsts budžetā paredzēti 4 647 349 EUR, kā ietvaros tiks nodrošināta godīgas konkurences uzraudzība, kā arī tirgus uzraudzība un patērētāju tiesību aizsardzība, t.sk. tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās.
Lai nodrošinātu vispusīgu informāciju par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi, oficiālās statistikas nodrošināšanai 2018. gadā piešķirti 10 073 215 EUR.
Savukārt politikas plānošanai līdzsvarotas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai paredzēti 6 904 537 EUR, izstrādājot, organizējot un koordinējot ekonomiskās politikas īstenošanu, attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus un sabiedrību kopumā pārstāvošajām NVO un ieviešot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmas inovācijas, MVU uzņēmējdarbības un enerģētikas jomās.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk