Vēstniece: ES valstis izvairās no jautājuma, kas skar pilsoņu uzturēšanos Lielbritānijā
Ņemot vērā, ka „Brexit” jautājuma risināšana galvenokārt uzticēta Eiropas Komisijas (EK) nozīmētajam sarunvedim Mišelam Barnjē, Eiropas Savienības (ES) valstis pašas nemēģina risināt jautājumus, kas skar dalībvalstu pilsoņu turpmāko uzturēšanos Apvienotajā karalistē. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.
Viņa atzina, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas satrauc Lielbritānijā dzīvojošos, ir pabalsti. “Latvijas pilsoņus interesē, kā saglabāt savus sociālos maksājumus, ko viņi ir nopelnījuši Lielbritānijā – vienalga, vai tas ir bezdarbnieka pabalsts, ja viņi atgriežas Latvijā, vai pensijas, pensiju eksports. Tāpat arī bērnu un citi maksājumi, tādā ziņā, lai būtu iespējams to eksports uz Latviju,” sacīja vēstniece.
Lai gan ES šo jautājumu pilntiesīgi nodevusi EK rokās, tomēr starp Lielbritānijas un citu Eiropas valstu amatpersonām aktīvi notiek diskusijas un informācijas apmaiņa par to, kā tiks reģistrēti ES dalībvalstu pilsoņi, kā arī citi jautājumi.
au vēstīts, ka jūnija vidū Beļģijas galvaspilsētā Briselē aizsāktas vēsturiskas sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Abas puses vienojušās par sarunu tālāko gaitu un prioritātēm.
Lielbritānija marta beigās iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības. Tas aizsāks divu gadu garu “Brexit” procesu – līdz 2019. gada 29. martam jāpanāk vienošanās par pilnīgu izstāšanās pabeigšanu.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Līdz šim kā svarīgākie “Brexit” jautājumi izvirzītie tie, kas skar finansiāla vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kā arī jābūt skaidrībai par Īrijas robežas nākotni. Taču galvenā sarunu prioritāte būšot Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana. Sarunās tiks aicināts saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākSprūds: Latvijai absolūti nav jautājumu, ka mūsu drošības stūrakmens ir NATO
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") apšauba vajadzību veidot kopīgu Eiropas Savienības (ES) armiju. Kā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Sprūds, diskusijas...
Lasīt tālāk