Mežaparka estrādi un “Daugavas” stadionu būvē arī ziemā
Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions šogad uzņems Dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus. Abos objektos šī būs tikai pirmā rekonstrukcijas projekta kārta, kurai attiecīgi jābūt pabeigtai līdz 18. jūnijam un 15. maijam. Stadions ir gatavs 2020. gadā rīkot arī skolēnu dziesmu un deju svētkus, bet estrāde noteikt ne, tāpēc joprojām ir atklāts jautājums, kad šis pasākums notiks.
Šobrīd jau esošajām tribīnēm uzklāta hidroizolācija, tās ir iestiklotas un tajās notiek iekšdarbi. Uzsākta arī jauno tribīņu izbūve. Kā iepriekš plānots, ir renovēti arī gaismas stabi, kas aprīkoti ar jauniem gaismekļiem.
Aizsargās pamatīga skaņu siena
«Ir patīkami, ka komforta zona būs arī sānu tribīnēs. Pirms rekonstrukcijas bija apgaismots tikai futbola laukums, tagad tādi būs arī celiņi, un tas nozīmē, ka arī no šā viedokļa atbildīsim augstākajām starptautiskajām prasībām,» gandarīts ir Daugavas stadiona vadītājs Elmārs Martinsons. Top arī Baltijā lielākais (9×16 metru) tablo, kas kalpos dažādiem pasākumiem, un kopā ar Rīgas pilsētas būvvaldi atrasts risinājums skaņu sienai. Tā būšot pamatīga – divpusēja un četrus metrus augsta – un ļaus maksimāli apslāpēt gan ienākošās, gan izejošās skaņas. Diemžēl tā nespējot pilnībā noslāpēt visus trokšņus – jo īpaši zemās frekvences, ko rada preču vilcieni.
(Ar Latvijas dzelzceļu tikšot panākta vienošanās, ka lielo koncertu laikā tie nebrauks garām.) Paredzēts šo konstrukciju arī apzaļumot, lai tā labi iederētos ainavā, bet šogad to gan nepagūšot izdarīt.
Var uzņemt arī 2020. gadā
Sākta arī stadiona otrās kārtas projektēšana, un līdz 2022. gadam tiks izbūvēti trīs lielie objekti – vieglatlētikas manēža un hokeja halle ar diviem ledus laukumiem. Beidzot atrisinātas problēmas ar ledus halli – to izdevies attiesāt no privātā nomnieka. Nu tā esot atvienota no visām komunikācijām un saskaņots projekts par tās nojaukšanu. Līdztekus tam tiek sludināts iepirkums par būvuzraudzību jaunajai ēkai, taču līdz šim gan nav saņemts neviens piedāvājums, kas, iespējams, skaidrojams ar lielo būvniecības noslodzi Rīgā.
E. Martinsons apliecināja, ka stadions ir gatavs uzņemt skolēnu dziesmu un deju svētku dalībniekus ne tikai 2021., bet arī 2020. gadā. Eksperti esot devuši savu slēdzienu, ka tajā ir iespējams uzņemt arī koristus, nodrošinot labu apskaņošanu. «Mēs lepotos, ja te tiktu sarīkoti ne tikai deju, bet arī dziesmu svētki. Te ir arī brīnišķīga vieta, kur sākt vai beigt gājienu,» norādīja Daugavas stadiona vadītājs.
Vecās būves elementus saglabās
Vēl straujāk darbi gājuši uz priekšu Mežaparka Lielajā estrādē, kuras rekonstrukcijas projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments – skatītāju daļai visa struktūra jau uzbūvēta, un tās apakšā pilnā sparā notiek bruģēšana, tiek celtas kāpnes uzejai uz skatuves lauka, pievilkta elektrība, tiek veidoti ceļi un celiņi, ir arī ielikti pamati īslaicīgās lietošanas tribīnēm, un būvnieki sākuši remontēt esošo tribīņu pakāpienus, paveikto uzskaitīja projekta autors Juris Poga, mazliet ironiski piebilstot, ka «tāpat top, iespējams, pasaulē lielākās tualetes».
Otrā kārta, kura tiks sākta
20. augustā, apjoma ziņā būs mazāka – tā ietvers estrādes ēku un saimniecisko pagalmu, skaidroja J. Poga. Ēkas pagrabā būs aktiertelpas, vienā tās spārnā būs ekspozīciju zāle, otrā – biroju telpas, kur pirmajā stāvā varētu izvietoties Nacionālais kultūras centrs. Būs arī mākslas telpa dažādiem pasākumiem. Lai nepazustu vecās estrādes elementi, tos iecerēts saglabāt estrādes teritorijā esošajā paviljonā, izveidojot tur depozitāriju. Šobrīd tiekot gaidīta arī atziņa no akustiķiem par izvēlēto solu «skanisko» atbilstību. Ir saņemts ugunsdrošības dienestu atbalsts estrādei, un noteikti tās ekspluatācijas skaitļi, proti, tajā varēs satilpt 12 874 dziedātāji (3,5 m2 vienam cilvēkam) vai 9563 skatītāji.
Testē skaņu membrānu
J. Poga kliedēja klātesošo bažas, ka estrāde izskatoties ļoti stāva, tās slīpums esot 37 grādi, vien mazliet stāvāk nekā Tallinā. Skaņas membrānai, par kuru tika tik ilgi lauzti šķēpi, ir veiktas visas simulācijas, un patlaban «ar nepacietību tiek gaidīts akustiķu ziņojums». Tās materiāls tiks ražots Valmieras stikla šķiedras ražotnē, kas atrodas Lielbritānijā, bet pirms tam arī tā «skaniskums» tiks pārbaudīts.
Vaicāts, vai objekts varētu būt gatavs uzņemt skolēnu dziesmu svētku dalībniekus jau 2020. gadā, J. Poga atbildēja – lai gan otrais posms ir salīdzinoši mazāks nekā pirmais, tas ir daudz sarežģītāks, tāpēc nav sasteidzams. Visam jābūt izdarītam tā, lai ēka būtu drošā un ilgtspējīga. Viņš uzskata, ka 2021. gads, kas paredzēts arī grafikā, ir vissaprātīgākais termiņš.
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākBukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālāk