Lauksaimnieku organizācija: AER un OIK nevar sakārtot ar mazām ķirurģiskām darbībām
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) neatbalsta steigā izsūtītos Ekonomikas ministrijas (EM) atbildībā esošajos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.
“Šāda apjomīga un nozīmīga dokumenta saskaņošana starpposmā starp Ziemassvētkiem un Jaunā gada brīvdienām, nav nopietns solis, kas vēl vairāk liek satraukties mūsu ekspertiem, par šādas rīcības mērķiem – virzīt noteikumu grozījumus sasteigti, bez pienācīgas izvērtēšanas, t.sk. ar lauksaimniekiem, kuri ir lielākie biomasas un atkritumu koģenerācijā ražotās elektroenerģijas piegādātāji,” uzskata LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
“LOSP uzsver, ka atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas (AER) attīstība no atjaunojamiem energoresursiem ir veicināma, ko atzīst gan Eiropas Parlaments, gan Enerģētiskā savienība, aicinot samazināt administratīvos šķēršļus enerģijas pašražošanas jaudu palielināšanā, vienkāršojot atļauju piešķiršanas procedūras, bet pēdējo gadu laikā mūsu valsts īstenotās likumdošanas aktu izmaiņas ir vērstas uz atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumu darbības ierobežošanu un nosacījumu pasliktināšanu, kas turklāt notiek haotiski un neprognozējami. Kā norāda LOSP dalīborganizācija biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” – šie konkrētie grozījumi acīmredzot ir vērsti uz klaju vēlmi izslēgt maksimāli daudz atjaunojamos resursus izmantojošo koģenerācijas staciju no obligātā iepirkuma,” norāda LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Lai sistēmu sakārtotu – novērstu atbalsta mehānisma radītā sloga uz elektroenerģijas lietotājiem pieaugumu un elektroenerģijas ražotājus publiskajā telpā nedēvētu par “krāpniekiem” – noteikumu anotācijās skaidri jānosaka nepieciešamie atbalsta mehānisma sasniegtie rezultatīvie rādītāji Direktīvas 2009/28/EK noteiktā mērķa sasniegšanai: no AER vai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma īstenošanas un kontroles rezultatīvajiem rādītājiem vismaz uz 2016. gada beigām; vēl nerealizēto tiesību pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu analīze un iespējama OIK pieauguma prognoze, šīs tiesības realizējot; joprojām Latvijā AER atbalsta sistēmas ietvaros tiek atbalstīta fosilo resursu (dabas gāzes) TEC darbība. Ja Ekonomikas ministrija apgalvo, ka atbalsta mehānisma radītais slogs uz elektroenerģijas lietotājiem, jeb OIK ir ar nesamērīgu ietekmi uz elektroenerģijas kopējo cenu, tad tas ir primārais Ekonomikas ministrijas un valdības uzdevums, kas ir jārisina!
LOSP atkārtoti uzsver un aicina, ka izstrādājot Ministru kabineta noteikumus:
- Dot vismaz viena mēneša periodu noteikumu projekta pienācīgai izvērtēšanai, jo sasteigtai grozījumu pieņemšanai nav nekāda pamata;
- EM nodrošināt maksimālu OIK, pieslēguma maksu un pārvades izmaksu caurspīdību, publicējot informāciju par iekasēto maksu izlietojumu.
- EM izvērtēt OIK diferenciācijas ietekmi, nepieļaujot OIK pieaugumu vidējām un mazām zemnieku saimniecībām.
- Izstrādājot Enerģētikas stratēģiju- pamatnostādnes par prioritāti uzskatīt patērētāju intereses un to konkurētspējas veicināšanu;
- Izstrādāt Likumu Enerģijas ražošanai un izmantošanai pašpatēriņam;
- EM, ņemot vērā ievērojamo saražotās zaļās enerģijas apjomu, t.sk. Daugavas HES kaskādē, nodrošināt tā saucamās Elektroenerģijas statistikas tirdzniecību, kā to jau ir veikušas Igaunija un Lietuva;
- Noteiktā laika periodā pārtraukt OIK maksājumus elektroenerģijas ražošanai dabas gāzes koģenerācijā;
- Ņemot vērā ministrijas plānoto OIK sistēmas izvērtējuma pētījumu, šādus grozījumus būtu saprātīgi veikt pēc secinājumu saņemšanas.
LOSP enerģētikas ekspertu darba grupā piedalījās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas bioenerģijas asociācijas (LBA), Latvijas zemnieku federācijas (LZF), Latvijas cūku audzētāju asociācijas (LCAA), Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA), Zemnieku saeimas (ZSA) un citu lauksaimnieku organizāciju enerģētikas speciālisti.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk