• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/01/2018, Kategorija: Uzņēmējdarbība

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK ir nepieņemami, ka Ekonomikas ministrija pērnā gada pašā nogalē jeb 28.decembrī iesniedza Ministru kabinetam attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3.janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, tostarp LTRK un LOSP, kuru biedrus tas tieši ietekmēs un kas jau ilgstoši iesaistījušās diskusijās par obligātās iepirkumu komponentes jautājumiem.

Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie Ministru kabineta grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. “Veids, kā pašreiz tiek “aizmuguriski” veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams, kā arī nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK vēstulē lūdz atsaukt EM noteikumu projektu piedāvātajā redakcijā, kā arī piešķirt vismaz viena mēneša laika posmu projekta izvērtēšanai, jo sasteigta grozījumu pieņemšanas gaita bez dziļākas analīzes nav pamatota un lietderīga. Tāpat organizācija aicina sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sēdi, pieaicinot nevalstiskā sektora sadarbības partnerus, tai skaitā LTRK un LOSP.

“Mums ir jādara viss, lai elektrības rēķini pilnīgi visiem Latvijas uzņēmumiem samazinātos, jo esam nekonkurētspējīgi šajā jomā visā reģionā. Ņemot vērā to, ka tieši pēdējos gados ievērojami auguši elektrības rēķini, kur lielu daļu veido OIK, tad būtiski meklēt jebkādus risinājumus, lai tā apjoms kopējā rēķinā kristos,” saka A.Rostovskis, piebilstot, ka būtiski nodrošināt maksimālu OIK caurspīdību, publicējot visus EM pieņemtos lēmumus par atbalsta saņēmējiem un sistēmas izmaksām.

Viņš arī norāda, ka LTRK padome lēmusi, ka nav pieņemams, ka OIK diferencēšanas modelis paredz, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju pieaugs. “Mēs atbalstām lēmumu par atlaižu piešķiršanu lielajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuriem elektrība izmaksas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, bet uzskatām, ka tas nedrīkst notikt uz citu uzņēmumu rēķina, tādēļ aicinām EM meklēt savos resursos nepieciešamos nepilnus četrus miljonus eiro, kas trūkst ieviešot diferenciāciju,” saka A.Rostovskis, piebilstot, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai elektrības rēķini samazinātos pilnīgi visiem uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem.

Foto: Pixabay

926 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību

15/10/2024

2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...

Lasīt tālāk