Eiropas Parlaments pēc “Brexit” saruks
Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaits pēc “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanas no Eiropas Savienības (ES) samazināsies no 751 līdz 705, bet dažas valstis iegūs papildu mandātus, taču Latvijai deputātu skaits nemainīsies, informēja Eiropas Parlamenta pārstāvniecība Latvijā.
EP trešdien apstiprinātais vietu skaita pārdalījums līdzās samazinājumam no 751 līdz 705 vietām radītu 46 vietu “rezervi”. Daļa vai visas šīs vietas varētu tikt atvēlētas jaunām dalībvalstīm vai netikt aizpildītas, lai samazinātu EP izmēru.
Atlikušās 27 Apvienotās Karalistes deputātu vietas būtu jāsadala starp 14 pašlaik nepietiekami pārstāvētajām ES valstīm, uzskata deputāti.
Deputāti arī uzsver, ka šis sadalījums stātos spēkā tikai tad, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES. Pretējā gadījumā spēkā paliktu pašreizējā kārtība.
Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšlikums daļu deputātu ievēlēt no visas Eiropas mēroga kandidātu sarakstiem neguva deputātu vairākuma atbalstu.
Priekšlikums Eiropadomes lēmumam trešdien tika apstiprināts ar 431 balsi pret 182, 61 deputātam atturoties.
Parlamenta līdzziņotāja Danuta Hübner (EPP, Polija) norādīja, ka laikā, kad demokrātija tiek apšaubīta, mūsu pienākums ir atjaunot cilvēku ticību tai. “Es ceru, ka mēs spersim soli šajā virzienā, apstiprinot taisnīgu un objektīvu EP vietu sadalījumu saskaņā ar ES līgumiem.”
Parlamenta līdzziņotājs Pedro Silva Pereira (S&D, Portugāle) norādīja: “Šis balsojums ir nozīmīgs solis uz priekšu Eiropas demokrātijai. Jaunais vietu sadalījums nozīme, ka mēs samazināsim vietu skaitu parlamentā, nesamazinot to nevienai dalībvalstij. Tās valstis, kas pašlaik nav pietiekami pārstāvētas, saņems 27 no 73 Apvienotās Karalistes vietām. Tas Eiropas Parlamentu padarīs par taisnīgāku pārstāvēto pilsoņu atspulgu.”
Tagad, ka likumdošanas priekšlikumu apstiprinājis Parlaments, tas vienbalsīgi jāapstiprina Eiropadomei (dalībvalstu vadītājiem), bet pēc tam galīgais lēmums ar “jā/nē” balsojumu tiks pieņemts Parlamentā. Paredzams, ka valstu un valdību vadītāji par Parlamenta sastāvu 2019. – 20204. gadā diskutēs neformālajā samitā vēlāk februārī.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu EP deputātu skaits nevar pārsniegt 750 (neskaitot priekšsēdētāju). Tas arī nosaka, ka dalībvalstu pārstāvniecība Parlamentā ir “līdzsvaroti proporcionāla”, un nevienai valstij nav mazāk kā sešu vai vairāk nekā 96 deputātu vietu.
“Līdzsvarotā proporcionalitāte” nozīmē, ka mazākām valstīm nav vairāk vietu kā lielākām. Tāpat šis princips nosaka, ka attiecība starp iedzīvotāju skaitu un deputātu vietu skaitu pirms noapaļošanas līdz veseliem skaitļiem pieaug, ja pieaug iedzīvotāju skaits.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākSprūds: Latvijai absolūti nav jautājumu, ka mūsu drošības stūrakmens ir NATO
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") apšauba vajadzību veidot kopīgu Eiropas Savienības (ES) armiju. Kā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Sprūds, diskusijas...
Lasīt tālāk