Patēriņa cenu līmeni janvārī ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018.gada janvārī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm tas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,2 %.
Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās. Šogad inflāciju ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas.
Lielākā palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Cenas palielinājās arī cietajam kurināmajam.
Degvielai cenas janvārī palielinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana, savukārt pasaules naftas cenu kāpuma ietekmi mazināja USD vērtības kritums attiecībā pret EUR. Janvārī pasaules naftas cenām turpinājās kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša pirmajā pusē tās pieauga līdz 70 USD par barelu un praktiski saglabājās nemainīgas līdz mēneša beigām, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada decembra. Pasaules naftas cenu kāpumu janvārī veicināja ASV dolāra vērtības kritums un jēlnaftas rezervju samazināšanās ASV, kā arī saspīlējumi starp naftas ražotājvalstīm.
Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, mājokļa iekārtai, ambulatoriem pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un autotransporta apdrošināšanai, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 9,5%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,6 procentpunktiem un bija straujākais kritums janvāra mēnesī kopš 90.gadu sākuma.
Pārtikai janvārī cenas samazinājās par 0,1%. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Šogad cenu kritumu ietekmēja PVN samazinājums un attiecīgi lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem. Savukārt cenas pieauga gaļai un zivīm. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri praktiski saglabājās nemainīgas. Cenas straujāk samazinājās piena produktiem un cukuram, bet nozīmīgs cenu kāpums bija vērojams graudaugiem.
2018.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 2%. Gada vidējā inflācija bija 2,9 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017.gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk