• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
26/04/2018, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Trešdien, 25. aprīlī, Zemkopības ministrijā notika Pārtikas nozares padomes sēde, kurā sprieda par depozīta sistēmas ieviešanas lietderīgumu Latvijā un izskatīja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas dažādus aspektus.

Pārtikas ražotāji jau iepriekš bija norādījuši, ka ieguvumi no depozīta sistēmas ieviešanas, kas būtu nesamērīgi dārga, nav samērojami ar ražotāju un patērētāju izdevumiem, kā arī divu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu uzturēšana būtu ekonomiski neizdevīga.

Tādēļ Pārtikas nozares padomes sēdē tika uzklausīts valsts iestāžu, pārtikas ražotāju, tirgotāju, atkritumu apsaimniekotāju, lauksaimnieku organizāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas un pieaicināto ekspertu viedoklis par ieceri ieviest iepakojuma depozīta sistēmu. Diskusijas mērķis bija jautājumu aplūkot vispusīgi un balstoties tieši uz Latvijas pašreizējām ekonomiskajām aplēsēm, nevis meklēt negatīvus argumentus. Padomes sēdē izskanējušos viedokļus un argumentus Zemkopības ministrija paudīs, informējot Ministru kabinetu.

“Nevienā brīdī ne Zemkopības ministrija, nedz pārtikas nozare nav iebildusi pret atkritumu savākšanu. Bet mēs vērtējam nesamērīgumu starp ieguldīto finansējumu un savākto atkritumu apjomu piedāvātajā depozīta sistēmā. Mums ir svarīgi uzklausīt visu procesā iesaistīto pušu viedokli, lai objektīvi informētu valdību,” teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sabiedrības “Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis secināja, ka, ieviešot depozīta sistēmu, līdztekus palielināsies visa iepakojuma cena. Viņš aicināja VARAM vispirms izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānu 2020.-2025. gadam. K. Zakulis uzskata, ka, ieviešot piedāvāto depozīta sistēmu, tā būs ļoti dārga, ražotājiem būs jāpalielina savas produkcijas cena, jo pašiem nāksies finansēt depozīta sistēmas ieviešanu un uzturēšanu. Apsaimniekošanas izmaksas konteineru sistēmā pārējam iepakojumam palielināsies par 10 procentiem.

SIA “Eiroprojekts” valdes padomnieks, bioloģijas zinātņu doktors Indulis Emsis teica, ka VARAM pašreizējais piedāvājums depozīta sistēmai atrisinās vien 10 procentus iepakojuma problēmu. Viņš uzskata, ka Latvijā maksimāli jāizmanto un jāpilnveido esošā dalītā atkritumu savākšanas sistēma, kas, balstoties uz ražotāja, pašvaldības un iedzīvotāja atbildību, aptver visu izlietoto iepakojumu, rezultātā reģenerācijai savācot tuvu pie 100 procentiem izlietotā iepakojuma. Eksperts pauda, ka racionāli būtu izpētīt Vācijas pieredzi, turklāt tai līdzīga sistēma ar devīzi “Šķirot – tas ir vienkārši” pašlaik jau darbojas Ziemeļvidzemē.

Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Intars Eglītis norādīja, ka nav veikts ietekmes uz uzņēmējdarbību izvērtējums un nav skaidrības par patiesajām depozīta sistēmas ieviešanas izmaksām, kā arī netiek apskatītas citas iespējamās alternatīvas, lai sasniegtu izvirzītos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Trupovnieka skatījumā nav jāsteidzas ar šī jautājuma tālāko virzību, kamēr nav sniegtas skaidras atbildes uz Padomē pārstāvēto iestāžu un organizāciju jautājumiem par depozīta sistēmas ieviešanu un to, kā sistēma reāli darbosies. Nozīmīgi ir arī rast skaidrību, vai esošā dalītā atkritumu sistēma sevi ir izsmēlusi un izpildījusi sākotnēji izvirzītos mērķus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš informēja, ka tās pārstāvētie pārtikas ražotāji, tirgotāji un atkritumu apsaimniekotāji neatbalsta depozīta sistēmas ieviešanu. Starp LTRK pārstāvētajiem uzņēmējiem šajā jautājumā valda pilnīga vienprātība. LRTK skatījumā iesākumā būtu nepieciešams formulēt problēmu, ko nepieciešams atrisināt, kā arī jāizvērtē šīs problēmas atrisināšanas visizdevīgākie varianti.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka depozīta sistēmas ieviešana ir sasteigta, nav ekonomiski pamatota, joprojām nav izvērtēta tās finansiālā ietekme uz ražotājiem un patērētājiem, nav analizētas izmaksas un nav arī modelēta Latvijas situācija. Tāpēc, pirms uzsākt sistēmas ieviešanu, ir kompleksi jāizvērtē tās ietekme uz patērētājiem un jāizanalizē citu valstu, tai skaitā Lietuvas pieredze.

Pārtikas nozares padomes sēdes dalībnieki atzina, ka piedāvātais depozītsistēmas modelis ir sasteigts, nepietiekami izdiskutēts, nav veikts ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi novērtējums un ekonomiskais ieguvums, kā arī nav ņemtas vērā visas sabiedrības intereses. Turklāt piedāvātā sistēma ir dārga, un nav skaidrs, kas par to maksātu. Sabiedrībai tiek sniegta vienpusīga informācija, kas neizklāsta sistēmas ieviešanas aspektus. Iespējams, ka tieši patērētāji būs tie, kas samaksās par visu – gan par jau esošās dalītās atkritumu savākšanas sistēmas sadārdzinājumu, gan par ieviešamo depozīta sistēmu.

Sēdes noslēgumā dalībnieki izteica aicinājumu VARAM izvērtēt jau esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas pilnveidošanas iespējas, lai to izmantotu pilnvērtīgāk. Sēdes dalībnieki lūdza VARAM nesasteigt depozītu sistēmas ieviešanas jautājumus līdz vēlēšanām, bet darba grupā veikt diskusijas un modelēt situāciju un novembrī turpināt jautājumu pilnvērtīgi risināt, lai Latvija sasniegtu nepieciešamās atkritumu reģenerācijas normas.

Foto: Saeimas kanceleja

1,014 skatījumi




Video

Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju

17/04/2025

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...

Lasīt tālāk
Video

Noskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi

16/04/2025

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...

Lasīt tālāk
Video

Februārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada

15/04/2025

2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...

Lasīt tālāk
Video

Ērtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju

15/04/2025

Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...

Lasīt tālāk
Video

PVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā

15/04/2025

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt

14/04/2025

Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...

Lasīt tālāk
Video

Sieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja

14/04/2025

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...

Lasīt tālāk
Video

Pamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību

11/04/2025

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...

Lasīt tālāk
Video

Popularitāti atgūst divu dienu ceļojumi nedēļas nogalēs pa Baltijas valstīm

10/04/2025

Divu dienu ceļojumi nedēļās nogalēs atkal ieinteresējuši tos, kuri vēlas apskatīt neredzētas vietas tepat Baltijas valstīs, kā arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos daudziem būtiski...

Lasīt tālāk
Video

Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

08/04/2025

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...

Lasīt tālāk