2011. gadā turpina augt Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz Krieviju
2011. gadā uz Krieviju tika eksportēti 28% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta (69% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm). Eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis vērtības izteiksmē, kā arī pieaudzis tā īpatsvars eksportā uz trešajām valstīm.
„Krievija ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, kas trešo valstu starpā ierindojas pirmajā vietā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta un importa ziņā. Tāpēc mums ir svarīgi arī nākotnē paplašināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Laikā posmā no 2006. līdz 2011. gadam Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi pozitīva. 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus 304,9 miljonu latu apmērā, savukārt no Krievijas importēja 7 reizes mazāk ša veida produkcijas – 40,9 miljonu latu apmērā.
Kopumā vērtējot, sākot ar 2010. gadu eksporta rādītāji būtiski uzlabojas – 2010. gadā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports salīdzinot ar 2009. gadu pieauga par 85,5 miljoniem latu vai par 61%. Arī 2011. gadā eksporta pieaugums turpinājās – salīdzinot ar 2010. gadu tas pieauga par 78,5 miljoniem latu vai 35%.
Četras nozīmīgākās Latvijas eksporta produktu grupas 2011. gadā, kas veido 83 procentus no kopējā Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta uz Krieviju, bija alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni (66% no kopējā eksporta vērtības) – galvenokārt degvīns u.c. stiprie alkoholiskie dzērieni, vīns, alus; gaļas un zivju izstrādājumi (7%) – galvenokārt dažādas sagatavotas zivis un zivju konservi; dzīvi dzīvnieki (dzīvas cūkas) – 5% un piens, piena produkti, olas (5%) – galvenokārt sieri, piena pulveri, piens un krējums.
Lielai daļai produktu 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, eksports pieauga ne tikai vērtības izteiksmē, bet arī apjomu ziņā, piemēram: gaļas un zivju izstrādājumu eksports pieauga par 6 864 tonnām (sasniedzot 26 566 tonnas) vai 7,1 miljoniem latu (sasniedzot 21 miljonu latu), tajā skaitā sagatavoto sardīņu, sardinellu un brētliņu vai šprotu, kas ir vieni no svarīgākajiem eksporta produktiem šajā produktu grupā, eksports pieauga par 4 436 tonnām (sasniedzot 21 620 tonnas) vai 3,6 miljoniem latu (sasniedzot 14,8 miljonus latu); sieru eksports pieauga par 1 207 tonnām (sasniedzot 6 157 tonnas) vai 3,1 miljoniem latu (sasniedzot 12,6 miljonus latu); alus eksports pieauga par 613 tonnām (sasniedzot 1 836 tonnas) vai 0,6 miljoniem latu (sasniedzot 1,6 miljonus latu); kartupeļu eksports pieauga par 6 104 tonnām (sasniedzot 8 340 tonnas) vai 1,8 miljoniem latu (sasniedzot 2,1 miljonus latus); šokolādes produktu eksports pieauga par 258 tonnām (sasniedzot 1 032 tonnas) vai 1,1 miljoniem latu (sasniedzot 2,7 miljonus latus).
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk