Lembergs: Skolas gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma ir spēlēšanās ar cilvēku likteņiem
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma nav pārdomāta, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, nosaucot to par “spēlēšanos ar bērnu likteņiem”.
Kā zināms, aprīļa beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz uzsākt pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no 6 gadu vecuma, nodrošinot iespējas 1. klases izglītības programmu īstenot arī pirmsskolā. Savukārt piecgadīgiem bērniem pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei.
“Klausījos premjeru, un jāsaka, ka viņam ir iestāstītas šausmu lietas,” uzskata Lembergs, norādot, ka līdz šim bērni skolas gaitu uzsākšanai tika gatavoti divus gadus, bet tagad tikai vienu, kas noved pie tā, ka piecgadīgiem bērniem būs jāapgūst viena gada laikā tas, kas iepriekš bija noteikts divos.
“Vai var sagatavot bērnu, lai viņš sešos gados būtu tāds, kādam viņam būtu jābūt septiņu gadu vecumā? Var, bet tad jāpārkārto visa programma,” uzsver Ventspils mērs, norādot, ka ir vairāki apstākļi, kas apgrūtina šādu utopisku ideju ieviešanu dzīvē.
Ņemot vērā, ka vecākiem tiks dota izvēles iespēja laist bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, pēc Lemberga sacītā, vienā gadā varot aiziet puse sešgadnieku uz skolu, bet otrā šis skaits varot dubultoties. “Viņi cer šo jautājumu atrisināt ar to, ka bērni mācīsies bērnudārzā, bet tas nav aprīkots kā skola,” norāda politiķis, piebilstot, ka viena bērnudārza pārbūve varētu izmaksāt gandrīz miljonu.
Kā vēl vienu svarīgu aspektu Lembergs min to, ka bērni līdz 7 gadiem nedrīkst paliks vieni. “Seši gadi bērnam. Viņš iet pirmajā klasē, bet bērnu aizsardzības likums nosaka, ka līdz 7 gadiem viņu nedrīkst atstāt vienu. Vai arī šo likumu paredzēts grozīt? Nē. Stundas beigsies 13.00, bet vecāki beidz darbu 18.00. Vai bērns viens pats ies uz mājām?” vaicāja Ventspils mērs, turpinot, ka tas nozīmē vien to, ka vajadzēs pedagogus, kas viņus pieskatīs, taču šim mērķim nauda neesot paredzēta.
“Mācību programmas nav. Atbilstošu bērnudārzu nav. Prasības, kādas vajag – nav. Papildus pedagogu nav. Pedagogu apmācības nav. Ir tikai politiskā pārliecība izdarīt sekojošu gājienu – skaitli septiņi aizstāt ar skaitli seši. Tam vajag daudz spēka? Mans priekšlikums ir trīs. Vai tad būs grūti par to nobalsot? Toties sešpadsmit gados beigs skolu un būs daudz jaunu darbinieku,” ironizēja Lembergs.
“Kāds tam visam ir mērķis? Ir revolucionāra pārliecība, ka vajag skolu beigt nevis 19, bet 18 gados. To nevar izdarīt savādāk?” vaicāja Lembergs, norādot, ka, piemēram, angļu skolās mācību gads ir pagarināts par trīs nedēļām, kas beigās dod līdzīgu rezultātu.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar IZM ieceri, 2018. gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības iestādēs tiks uzsākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020. mācību gadu būtu gatavi uzsākt mācības 1. klasē ar kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu. Sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir uzsākuši 2017./2018. mācību gadā un ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura. 2019. gada 1. septembrī gan 5 un 6 gadus vecie, gan 6 un 7 gadus vecie bērni, kas 2018. gada 1. septembrī uzsāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1. klasē pēc jaunā mācību satura.
Vēl par tēmu:
Lembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk2025. gada 1. septembrī Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”
Pirmdien, 14. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja par plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno “Programma skolā” modeli....
Lasīt tālākBērniem līdz 6.klasei skolās liedz izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei visās skolās no nākamā mācību gada liegs izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz...
Lasīt tālākSadala mērķdotācijas pedagogu algām šā gada četriem mēnešiem
Pedagogu darba samaksai, otrdien, 2024. gada 1.oktobrī, valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijas sadalījumu pašvaldībām...
Lasīt tālākIzglītības komisija: bērniem līdz 6.klasei skolās plānots liegt izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei plānots liegt skolās izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums plānoti gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz otrdien, 1. oktobrī,...
Lasīt tālākPedagogiem varēs kompensēt transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumus
Lai izglītības iestāžu pedagogiem varētu kompensēt izdevumus par transportu un dzīvojamo telpu īri, Saeima ceturtdien, 26.septembrī, pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Izglītības...
Lasīt tālākAugstskolu konkurētspējas veicināšanai komisija atbalsta grozījumus par valodas prasībām akadēmiskajam personālam
Augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes stiprināšanai un augstskolu konkurētspējas veicināšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 17.septembrī, otrajā...
Lasīt tālākVairāk nekā 80% vecāku un skolotāju atbalsta ideju ierobežot telefona lietošanu starpbrīžos skolā
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 84% skolēnu vecāku un 95% skolotāju atbalsta ideju ierobežot mobilo telefonu lietošanu starpbrīžos...
Lasīt tālāk