Lembergs: Skolas gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma ir spēlēšanās ar cilvēku likteņiem
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma nav pārdomāta, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, nosaucot to par “spēlēšanos ar bērnu likteņiem”.
Kā zināms, aprīļa beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz uzsākt pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no 6 gadu vecuma, nodrošinot iespējas 1. klases izglītības programmu īstenot arī pirmsskolā. Savukārt piecgadīgiem bērniem pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei.
“Klausījos premjeru, un jāsaka, ka viņam ir iestāstītas šausmu lietas,” uzskata Lembergs, norādot, ka līdz šim bērni skolas gaitu uzsākšanai tika gatavoti divus gadus, bet tagad tikai vienu, kas noved pie tā, ka piecgadīgiem bērniem būs jāapgūst viena gada laikā tas, kas iepriekš bija noteikts divos.
“Vai var sagatavot bērnu, lai viņš sešos gados būtu tāds, kādam viņam būtu jābūt septiņu gadu vecumā? Var, bet tad jāpārkārto visa programma,” uzsver Ventspils mērs, norādot, ka ir vairāki apstākļi, kas apgrūtina šādu utopisku ideju ieviešanu dzīvē.
Ņemot vērā, ka vecākiem tiks dota izvēles iespēja laist bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, pēc Lemberga sacītā, vienā gadā varot aiziet puse sešgadnieku uz skolu, bet otrā šis skaits varot dubultoties. “Viņi cer šo jautājumu atrisināt ar to, ka bērni mācīsies bērnudārzā, bet tas nav aprīkots kā skola,” norāda politiķis, piebilstot, ka viena bērnudārza pārbūve varētu izmaksāt gandrīz miljonu.
Kā vēl vienu svarīgu aspektu Lembergs min to, ka bērni līdz 7 gadiem nedrīkst paliks vieni. “Seši gadi bērnam. Viņš iet pirmajā klasē, bet bērnu aizsardzības likums nosaka, ka līdz 7 gadiem viņu nedrīkst atstāt vienu. Vai arī šo likumu paredzēts grozīt? Nē. Stundas beigsies 13.00, bet vecāki beidz darbu 18.00. Vai bērns viens pats ies uz mājām?” vaicāja Ventspils mērs, turpinot, ka tas nozīmē vien to, ka vajadzēs pedagogus, kas viņus pieskatīs, taču šim mērķim nauda neesot paredzēta.
“Mācību programmas nav. Atbilstošu bērnudārzu nav. Prasības, kādas vajag – nav. Papildus pedagogu nav. Pedagogu apmācības nav. Ir tikai politiskā pārliecība izdarīt sekojošu gājienu – skaitli septiņi aizstāt ar skaitli seši. Tam vajag daudz spēka? Mans priekšlikums ir trīs. Vai tad būs grūti par to nobalsot? Toties sešpadsmit gados beigs skolu un būs daudz jaunu darbinieku,” ironizēja Lembergs.
“Kāds tam visam ir mērķis? Ir revolucionāra pārliecība, ka vajag skolu beigt nevis 19, bet 18 gados. To nevar izdarīt savādāk?” vaicāja Lembergs, norādot, ka, piemēram, angļu skolās mācību gads ir pagarināts par trīs nedēļām, kas beigās dod līdzīgu rezultātu.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar IZM ieceri, 2018. gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības iestādēs tiks uzsākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020. mācību gadu būtu gatavi uzsākt mācības 1. klasē ar kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu. Sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir uzsākuši 2017./2018. mācību gadā un ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura. 2019. gada 1. septembrī gan 5 un 6 gadus vecie, gan 6 un 7 gadus vecie bērni, kas 2018. gada 1. septembrī uzsāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1. klasē pēc jaunā mācību satura.
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk