Latvijā tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%.
OECD Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu. Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.
Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos “buferus” jeb rezerves.
“OECD Globālās ekonomikas pārskats ļauj mums objektīvi novērtēt situāciju pasaulē un redzēt Latvijas vietu globālās ekonomikas kartē. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai. Lai celtu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, jāturpina darbs pie eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības,” uzsver Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs.
Kā zināms, šodien, 30. maijā, OECD prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, kurā OECD eksperti norādījuši, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma globālā ekonomika ir uzņēmusi ievērojamu izaugsmes tempu, atgriežoties pirmskrīzes līmenī un, pēc OECD prognozēm, sasniedzot 4%.
Saskaņā ar OECD prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad IKP izaugsme plānota 3,7% un 2019. gadā – 3,2%, taču Lietuvā – 3,3% 2018. gadā un 2,9% – 2019. gadā.
Analizējot globālās ekonomikas attīstību, OECD norādījusi, ka pieaudzis investīciju līmenis un globālās tirdzniecības apjomi. Tāpat secināts, ka galvenais izaugsmes iemesls gan nav bijis produktivitātes tempu pieaugums vai strukturālās pārmaiņas, bet gan atbalstoša monetārā politika un ekspansīvas fiskālās politikas īstenošana, kā arī strauja darba tirgus izaugsme, bezdarba līmenim sasniedzot zemāko līmeni kopš 80. gadiem, vienlaikus saglabājoties piezemētam darba algu pieauguma tempam.
Vienlaikus OECD norādījusi uz vairākiem globālā mēroga riskiem tuvāko gadu laikā – straujais naftas cenu pieaugums, augošā spriedze ārējā tirdzniecībā saistībā ar ierobežojumu piemērošanu un svārstības finanšu tirgos, jo papildu izaicinājumu valstīm, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar augstu parāda līmeni radīs augošās procentu likmes.
Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2018 un citiem materiāliem var iepazīties OECD tīmekļa vietnē.
Kā zināms, arī 2017. gada 2017. gada 28. novembrī, prezentējot globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2017”, OECD jau prognozēja Latvijai straujāko IKP izaugsmi Baltijas valstu vidū 2017.-2019.gados.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk