Pēc 2019. gada vēlēšanām saruks EP deputātu vietu skaits
Vietu skaits Eiropas Parlamentā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās tiks samazināts no 751 uz 705, paredzot iespēju Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās gadījumā vietas atvēlēt jaunajām valstīm.
46 no 73 Apvienotās Karalistes deputātu vietām nākamajās vēlēšanās netiktu aizpildītas, bet atlikušās 27 tiktu sadalītas starp tām 14 valstīm, kuras pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas. Šādas izmaiņās paredz trešdien pieņemts deputātu lēmums.
Daļu vai visas 46 neaizpildītās vietas ES paplašināšanas gadījumā varētu piešķirt jaunām dalībvalstīm. Tās iespējams arī neaizpildīt, lai tā samazinātu EP izmēru.
Pieņemtajā tekstā teikts, ka jaunais vietu sadalījums stāsies spēkā tikai tad, ja Apvienotā Karaliste atstās ES. Tam nenotiekot, spēkā paliktu pašreizējais vietu sadalījums.
Eiropadomes lēmuma projekts tika atbalstīts ar 566 balsīm pret 94, 31 deputātam atturoties.
“Eiropas Parlamenta sastāvs ir Eiropas pilsoņu gribas atspoguļojums. Tādēļ ir svarīgi, lai pilsoņi Parlamentā tiktu pārstāvēti taisnīgi, objektīvi un saskaņā ar ES likumiem. Esmu priecīga, ka pēc ilgām un smagām sarunām Parlaments ir devis galīgo piekrišanu mūsu priekšlikumam. Ir ļoti svarīgi iesaistīt pilsoņus demokrātiskajā procesā, un es domāju, ka jaunais vietu sadalījums mudinās cilvēkus kļūt aktīvākiem demokrātiskā procesa dalībniekiem,” sacīja EP līdzziņotāja Danuta Hübner (EPP, Polija).
“Jaunā vietu sadalījuma apstiprināšana iezīmē ļoti sarežģīta procesa laimīgās beigas. Mums ir pamats būt apmierinātiem ar iznākumu: taisnīgāks vietu sadalījums, kas atbilst Lisabonas līguma prasībām un līdzsvarotās proporcionalitātes principam. Neviena valsts nezaudēs vietas, un vietu skaita samazinājums ļaus tās piešķirt jauniem deputātiem ES paplašināšanās gadījumā. Jaunais vietu sadalījums nodrošinās taisnīgāku pilsoņu pārstāvību,” norāda EP līdzziņotājs Pedro Silva Pereira (S&D, Portugāle).
Jaunais EP vietu sadalījums 28. un 29. jūnija Eiropadomē vēl jāapstiprina ES dalībvalstu līderiem. Lēmums stāsies spēkā dienu pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu EP drīkst būt ne vairāk kā 750 deputātu un Priekšsēdētāja vietas. Tas arī nosaka, ka vietu sadalījumam jābūt “līdzsvaroti proporcionālam”. Katrai valstij pienākas vismaz sešas deputātu vietas, un nevienas valsts vietu skaits nedrīkst pārsniegt 96.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākSprūds: Latvijai absolūti nav jautājumu, ka mūsu drošības stūrakmens ir NATO
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") apšauba vajadzību veidot kopīgu Eiropas Savienības (ES) armiju. Kā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Sprūds, diskusijas...
Lasīt tālāk