• Tweet

Zatlera reformu partija (ZRP) (tagad jau Reformu partija) ir iecerējusi vērienīgas reformas ostās. Par reformām un citām ostu dzīves aktualitātēm šī intervija ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.

– Pēdējā laikā ir izskanējušas domas, ka reformu rezultātā ostas tiks atņemtas pašvaldībām un to pārvaldīšana privatizēta, bet Rīgas brīvostai tiks uzspiesta sadarbība ar igauņu velkoņu firmu. ZRP un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs gan ir pauduši, ka tiem neesot plānu atņemt un privatizēt ostas. Kam tad īsti ir kādi plāni? Kā vērtējat idejas par ostu reformu?

Es nezinu, vai tie ir Sprūdža plāni, bet esmu dzirdējis, ka no šīs politiskās vides un no šā strāvojuma nāk iniciatīvas par ostu reformām. Man ir pilnīgi nesaprotama to nepieciešamība un būtība, cilvēki, kas par to runā, piemin dažādus skaitļus un nesaprotamas izcelsmes faktus, kuri neatbilst patiesībai. Tos deklarē dažādi juristi, dažādas organizācijas, politiķe Sandra Kukule un vēl daži. Manuprāt, tās ir apmaksātas aktivitātes.

Es īsti nesaprotu, ko viņi grib. Ja viņu uzdevums ir atņemt ostu pārvaldīšanu pilsētām, tas nav pat stulbums – tas ir idiotisms. Ja viņi grib atlaist no darba Loginovu, tad tas ir cits stāsts, kas gan notiek ne jau pirmo reizi, un droši vien, ka ne pēdējo.

Politiskas spēlītes allaž ir nodarījušas daudz kaitīga ostām. Var taču teorētiski notikt tā, ka pie varas valstī tiek politiķi tikai no Daugavpils, Ventspils un Jēkabpils, politiskie spēki, kuru finansiālie atbalstītāji ir uzņēmēji. Katram uzņēmējam Latvijā ir personīgās intereses, kuras varbūt tiem ir tuvākas, nekā valsts intereses, un lielākajai daļai droši vien tas tā arī ir. Un tad šajā situācijā valdībā var atrasties cilvēki, kas pārstāv šos uzņēmējus – no Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils. Tad jautājums: „Kādu uzdevumu šie cilvēki pildīs Rīgas ostā?”

Ir notikušas kārtējās vēlēšanas un jaunajam politiskajam spēkam ZRP it kā pienākas divas vietas ostas valdē. Taču, kā intereses viņi pilda? Nebūsim naivi – tās idejas par to, ka vajag reformēt ostas, nav šo politiķu galvās dzimušas, viņi nav ilgi un dziļi pētījuši un analizējuši ostu problēmas. Viņiem šīs idejas kāds piespēlē un uzdod rīkoties.

– Ir tāda Amerikas tirdzniecības palāta, kas savā vēstulē mudina Latvijas politiķus reformēt ostas tā, lai tiktu privatizēta ostu pārvaldīšana. Tas taču ir ļoti nopietni – Baraks Obama, Baltais nams un NATO to grib!

Barakam Obamam, Baltajam namam un NATO nav sakara ar ostu reformām Latvijā. Reformu idejas patiesībā bīda viens vietējais Latvijas advokātu kantoris, kurš pārstāv igauņu firmas meitasfirmu Latvijā. Ja tas spēj iestāstīt, ka pārstāv Ameriku, tad man ir ļoti žēl – gluži vai jāraud, ka tā var notikt. Taču laikam jau ir cilvēki, kas notic.

Nav jau neiespējami, ka ostu pārvalda privāts uzņēmums. Latvijā arī likums to neaizliedz, un mums jau ir viena osta, kuru pārvalda privāti – Engure. Tad, lai šie reformētāji aizbrauc uz turieni un apskatās, kāds bardaks tur valda!

Ja kāds kaut ko grib privatizēt – to jau nevar aizliegt – gribēt nav aizliegts. Politiķi, kas ar šīm idejām staigā apkārt un vingro, diezin vai paši saprot, ko dara – tas ir pasūtījums no cilvēkiem, kam pašreizējā situācija nepatīk.

– Ir tāda igauņu firma PKL flote, kas vēlas, lai viņu velkoņi varētu strādāt Rīgas brīvostā, un tikmēr lai Rīgas brīvostas velkoņi pastāv malā. Šo firmu pārstāv advokātu birojs Spīgulis&Kukainis. Šī advokātu firma ir Amerikas tirdzniecības kameras biedrs. Vai no turienes nāk idejas?

Ciktāl tas attiecas uz Rīgas brīvostu, tad jā. Bet, ja par visām ostām, tad vēlme ir dabūt pašvaldības ārā no ostām, un tur ir visādas interešu un spiediena grupas.

Tas ir pašā saknē nepareizi, jo ostu pārvalde ir valsts iestāde, kas pārvalda un attīsta noteiktu teritoriju, kurā darbojas simtiem uzņēmēju. Ostu pārvalde rūpējas un attīsta infrastruktūru, atbild par kārtību un drošību ostu teritorijā, utt.. Kāpēc tad vajag šīs pārvaldes funkcijas atdot privātās rokās? Tad, ja kādam nepatīk Lembergs vai Ušakovs, piedāvāsim kapitalizēt un kotēt biržās Ventspils vai Rīgas Domi?

– Vai viena relatīvi neliela firma spēj radīt tik lielu spiedienu, lai tiktu mainīts likums un ostas apgrieztas ar kājām gaisā?

Vēl jau neko nav radījusi – dzirdam, ka ir kādi juristi, kas par to runā. Bet kur ir visi gandrīz divi miljoni iedzīvotāju?

– Bet ZRP ieguva 22 mandātus Saeimā. Nu, jāatskaita gan Klāva Olšteina sešinieks.

Es negribu ticēt, neticu, ka valdošajā koalīcijā un ZRP visi vienbalsīgi atbalsta absolūti vājprātīgas reformas Latvijas ostās – tādas, kas aizbiedēs investorus, kaitēs drošībai, konkurētspējai. Neesmu dzirdējis arī, ka Zatlers kaut ko būtu teicis par ostām. Esmu dzirdējis to, ko kādas četras vai sešas personas ir teikušas, un neko citu.

– Bet, kas tad ir tie, kas virza reformas?

Ir visādi cilvēki – Dombrovskis, kurš nav Valdis, bet Vjačeslavs, Landmanis, Šafranskis, par kuriem viss visiem ir skaidrs – kas viņi ir, no kurienes naudu saņēmuši, kur strādājuši, kur strādā

Ostai ir jābūt pašvaldības kontrolē. Jau pašlaik, bez kādām reformām pastāv kājām gaisā apgriezta situācija: atnāk uz valdes sēdi viens valdes loceklis un saka: „Ziniet, es nebalsošu par šo projektu, jo man ministrs ir uzdevis tā darīt!”

Paga, paga! Kā tas var būt? Vajadzēja būt otrādi – ja tu esi šeit un saņem šeit algu, tad tu esi, lai rūpētos par šīs institūcijas attīstību, tev jāpārstāv šīs institūcijas intereses ministrijā, nevis otrādi!

– Viņš nāk ar ministra mandātu.

Jā, viņš nāk ar ministra mandātu un pasaka, ka balso par vai pret to vai citu projektu. Jo viņam ir ministra uzdevums. Ir slavens piemērs ar Aerodium. Visiem četriem ministriju pārstāvjiem bija ministra uzdevums balsot par. Tādā veidā 500 tūkstoši latu aizlidoja nezin kur, un neviens tos pat nemeklē.

– Tā ir Aerodium vēja atrakcija, kas tika eksponēta Šanhajā, pasaules izstādē?

Jā, no mums nodīrāja naudu, no Ventspils nodīrāja, no Latvijas Dzelzceļa. Priekš kam? Priekš kam bija vajadzīgs? Diezin vai tagad vairs kaut vien ķīnietis atceras, ka to Aerodium uzcēla Latvija. Un ja atceras, tad tāpat nekādas jēgas no tā Latvijas ekonomikai nav. Un, ja ir tomēr kāda jēga, tad ieguvums ir nesalīdzināmi niecīgs salīdzinājumā ar to naudu, kas tajā pasākumā tika izmesta gaisā.

Šāds valdes loceklis saka, ka viņiem ir uzdevums no ministra balsot pret vai par. Diezin, vai viņš to ministru vispār ir redzējis, sastapis, bet tur ir visādi padomnieki apkārt, kas ir nolikti par uzdevumu devējiem.

– Vai ar Satiksmes ministriju nav problēmu?

Mēs sadarbojamie kopš aizvēsturiskiem laikiem.

– Bet ar ministru Aivi Roni?

Nav ar satiksmes ministru problēmu un arī ar Sprūdžu nav, jo neesmu viņu ne redzējis, ne esmu pazīstams.

Mums ir problēmas ar šiem valdes locekļiem. Es pat nezinu, vai ministrs tā domā. Es nedodu ne pieci, ka tas valdes loceklis, kas ir Rīgas brīvostas valdē, ir maz saņēmis no ministra kādu uzdevumu – viņš saņem uzdevumus no kādiem padomniekiem, no finanšu avotiem un interešu avotiem, kas viņus spiež darboties.

Te nav pat runa par personālijām, bet par sistēmu – ja viņš pārstāv ministriju, tad lai viņam algu maksā ministrija.

– Nupat pēc ilga juku laika bija jāiestājas skaidrībai par Krievu salas projektu. Līdz šim notika stīvēšanās starp vācu un latviešu kompānijām. Vai projekts tiks realizēts?

Pagājušajā nedēļā ir pieņemts lēmums, ka drīkstam slēgt līgumu ar uzņēmumu, kuru valde ir uzskatījusi par uzvarētāju. Tas ir līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi un būvnieku pilnsabiedrību BMGS. Tas ir apjomīgs projekts, kuru vajag realizēt ātri, jo tur klāt ir Eiropas Savienības finansējums, kas jāapgūst.

– Vai ir normāli, ka gadu vai ilgāk notiek stīvēšanās par to, vai konkurss bijis godīgs?

Ir lietas, ko var izmērīt. Fakts ir tāds, ka gads ir norakstīts no dzīves un paātrinājis procesus kādā citā vietā. Jo nekas jau neapstājas, un citur nav muļķi. Citur nesēž un negaida. Ja mēs nebūvējam kādu termināli, tad tā krava iet caur citurieni. Jo ilgāk velkam Latvijā, jo vairāk zaudējam. Ja neuzbūvēta termināļa kapacitāte ir 30 miljoni tonnu kravas, ko var izkraut gadā, tad zaudējums valstij ir 300 miljoni ieņēmumu garām kasei. Te ir vienkāršs aprēķins.

Saskaņā ar pilsētas attīstības plānu Rīgas centrā atrodošies termināļi pārcelsies uz Krievu salu – kravu pārkraušana tiek pārvirzīta uz tuvāk jūrai ar mērķi atbrīvot pilsētas centru no smagajiem auto, no kravu pārkraušanas ogļu putekļiem un trokšņiem. Tas ir apsveicams pasākums. Visā pasaulē ostas attīstās līdzīgi – centri tiek atdoti pilsētas dzīvei. Tāds plāns savulaik tika apstiprināts, taču pagāja pieci, gandrīz seši gadi, kamēr varam uzsākt celtniecību. Paies vēl pāris gadi, kamēr varēsim strādāt.

Pa to laiku daudz kas ir mainījies – ir mainījusies kravu nomenklatūra, ekonomiskie apstākļi, piedāvājums, pieprasījums, cenas. Pašlaik jau ne tikai ogles, bet daudz kas cits ir pārkraujams – metāli, beramkravas – cukurs, graudi. Līdz ar to tagad jau atpaliekam attīstībā. Tas ir ne tikai pagājušajā gadā notiekošo latviešu un vāciešu būvnieku strīda dēļ, bet arī tādēļ, ka bija paralizēts Rīgas attīstības plāns. Rīga visu laiku cīnās ar problēmām, ar lielu pretestību.

Patiesībā mums ar Krievu salu jau tagad ir par maz, mums vajag domāt tālāk. Būs nepieciešams meklēt vēl alternatīvas teritorijas, lai tomēr šo pilsētas centru atbrīvotu.

– Par kravu pārkraušanas apjomiem politiķi mēdz izteikties apmēram tā, ka tie jau ir gana lieli, taču varēja būt vairāk, vai arī – ka tiem vispār nav nozīmes un tos nevajag vērtēt – tas nekas, ka savulaik bija četri miljoni tonnu, bet tagad ir trīsdesmit.

Tas ir tāds lētais diletantisms. Gar ostām grābstās cilvēki, kas neko nesaprot. Es saprastu, ja Rīgas brīvostas darbu, vai manis kā pārvaldnieka darbu analizētu tādi cilvēki, kā citu ostu darbinieki – Imants Sarmulis, Aivars Boja, vai kāds cits, kas zina, kur atrodas Rīgas brīvosta un ko tā dara. Ja profesionāļi ko teiktu, tad varētu strīdēties, diskutēt, oponēt. Ar pašreizējiem kritiķiem man nav pat īsti par ko runāt – nav iespējams strīdēties ar cilvēkiem, kas vispār neko nejēdz.

Man nav argumentu pret apgalvojumu, ka kravu daudzums neko nenozīmē – tam, kas ko tādu pasaka, man nav, ko atbildēt. Varu tikai brīnīties.

Rīgas osta dod darbu apmēram 20 tūkstošiem cilvēku. Pirms 10 gadiem bija labi, ja 5000. Kravu apjoms nodrošina cilvēkus skaitu. Cilvēki maksā nodokļus Un Rīgas ostā ir labs algu līmenis..

Mūsu teritorijā arī zivju konservus arī taisa un kuģus būvē. Pateikt, ka osta nav svarīga? Komentāru pat nav.

– Vai Latvijas Dzelzceļš spēj tikt galā ar kravām?

Dzelzceļš jau ir noslogots līdz maksimālajai robežai. Mums jau šodien ir tik daudz kravu piedāvājumu, ka nav, kur nolikt. Latvijas Dzelzceļam ir Pierīgas attīstības plāns, ar kuru tas cer palielināt savu kapacitāti par 20 miljoniem tonnu. To plānots realizēt tuvākajā laikā – 2014. gadā palielināt to par 20 miljoniem tonnu. Ir paredzēts būvēt staciju, kas apgādās ar kravām Krievu salu. Tiek būvētas jaunas piebrauktuves uz Kundziņsalu. Līdz ar to nākotnē noteikti varēsim pārkraut vairāk, bet pašlaik vairāk nevaram.

Ir gan tāda problēma, kā „tukšās teritorijas” – ir teritorijas, kas ir iznomātas, taču nomnieki ir saskaņošanas, finansējuma dabūšanas procesos un pašlaik vēl nekas nenotiek. Diemžēl visādi saskaņojumi un ietekmes uz vidi novērtējumi velkas gadiem ilgi – birokrātija lielāka kā Āfrikā.

– Kas jums ir Ventspils, Liepāja, Tallina, Klaipēda – konkurenti, partneri, kolēģi?

Konkurenci nosaka ģeogrāfiskais izvietojums un infrastruktūra, tāpēc, piemēram, tām kravām, kas virzās pa dzelzceļu no Krievijas, Ventspils un Liepāja nav konkurentes Rīgai, jo Rīga atrodas tuvāk. Kādām globālā kustībā esošām kravām savukārt nelielais attālums starp Rīgu un Ventspili nav nozīmīgs.

Es neuzskatu par konkurentiem Liepāju un Ventspili, ar šī ostām mums ir koleģiālas attiecības, bet konkurenti ir Tallina un Klaipēda.

Ir skaidrs, ka Krievija savas ostas piekrāmēs pilnas, bet mēs esam gatavi savākt to, kas krieviem paliek pāri – mēs gribam būt pirmie un apsteigt Klaipēdu un Tallinu.

Un tie, kas teic, ka nav svarīgi, vai tiek pārkrauti 30 vai 40 miljoni tonnu, ir vai nu plānprātiņi, vai arī konkurentu angažēti. Aiz katras šīs tonnas ir cilvēki – jo vairāk kravu, jo vairāk cilvēkiem darbavietu, jo vairāk ienākumu valstij. Visā pasaulē valdības un politiķi ikdienu to vien runā – mēs centīsimies dot vairāk darbavietu savas valsts iedzīvotājiem. Vienīgi Latvijā politiķi ar milzu sparu cīnās, lai vairāk darbavietu būtu kaimiņvalstīs.

– Palaikam pie Vanšu tilta sakrājas smilšu kaudzes, kas liecina, ka notiek ostas akvatorija padziļināšana. Vai tas nozīmē, ka osta ir par seklu un nemitīgi aizsērē?

Ar padziļināšanu nav lielu problēmu. Mēs padziļinām tikai tad, ja parādās nepieciešamība – ja uzņēmējs apliecina ar ekonomiskiem radītājiem, ka, padziļinot akvatoriju vai kuģošanas ceļus, palielināsies kravu apgrozījums. Līdz šim nav bijis tā, ka kāds grib dziļāk, bet mēs neko neesam darījuši.

Arī ar kruīza kuģiem lielu problēmu nav. Jo viņi nav lielas iegrimes kuģi. Iegrime tiem ir ne lielāka par 10 metriem. Ir gan viena firma, kas uzskata, ka tai vajag vairāk metru zem ķīļa, bet lielāko daļu pašreizējais dziļums apmierina.

Problēmas ir ar piestātnēm – tur, kur pašlaik ir smilšu kaudzes pie Vanšu tilta, jau sen vajadzēja būt jaunai kruīza kuģu piestātnei. Mums pašlaik ir tikai trīs piestānes, kur stājas kruīza kuģi.

– Jums piederot akcijas Singapūras firmā, kura nesen bija noslēgusi līgumu par Rīgas brīvostas teritorijas Spilves pļavās iznomāšanu. Pēc tam gan līgums tika lauzts. Kas notika?

Man piederēja akcijas. Neuzskatu to par kādu kriminālu numuru. Līdz pat šai dienai uzskatu, ka tas bija labi un pareizi, ka tur publiski figurēju. Tas bija Singapūras uzņēmums, nevis kāds ofšors. Tas ir Singapūrā reģistrēts uzņēmums, kur es atklātā un skaidrā veidā biju akcionārs. Un šis uzņēmums lūdza ostas valdei teritorijas Spilves pļavās, lai varētu veikt uzņēmējdarbību – dažādu izstrādājumu sastāvdaļu komplektēšanu. Šim projektam nebija sakara ar ostas darbību.

Tas nenodarbojas ar piestātnēm, velkoņiem vai ločiem, bet apkalpotu kravas, kas pienāktu Rīga lidostā – tā būtu detaļu komplektēšana dažādiem televizoriem, mopēdiem, velosipēdiem un citām precēm. Lūk, tāda bija ideja. Es, atrazdamies pārvaldnieka postenī, nekādus lēmumus nepieņēmu. Valdes sēdē nepiedalījos. Gribēju, lai šo projektu izvērtē no tīri ekonomiskā viedokļa. Rīgas brīvostas valde izvērtēja. Ar pārpratumiem un skandāliem, bet beigās pieņēma lēmumu zemi iznomāt. Nomas līgums paredzēja, ka šajā projektā ostas pārvalde saņems 187 00 latu zemes nomas maksu katru gadu, projekts paredzēja 2500 jaunas darba vietas un 19 miljonus eiro investīcijas. Pa to laiku, kamēr es biju atvaļinājumā, Latvija televīzija uzsāka kampaņu, sagrozīdama visādus faktus, kā rezultātā investori paziņoja, ka vairs nevēlas turpināt projekta realizāciju un atsakās no sadarbības. Tomēr nedomāju, ka manis dēļ tas tika nobremzēts un ažiotāža. Citi apsvērumi tur bija.

Protams, žēl, ka tā notika. Latvijai būtu labāk, ja Loginovs būtu zināms, viņš maksātu nodokļus šajā valstī, nevis kāds Antonovs, kurš citā valstī.

Kampaņā pret šo projektu tika likts lietā viss tradicionālais propagandas netīrības arsenāls – sagrozīta informācija, puspatiesības un meli. Es neko pats sev neesmu iznomājis. Es uzskatu, ka arī šodien un arī turpmāk varu aiziet uz biržu un nopirkt kādas akcijas vien gribu, ja es neesmu izmantojis savu amatu tā, lai man būtyu labāk un kādam citam sliktāk.

– Varbūt jums vajadzēja slēpties un blēdīties – tad viss varbūt būtu kārtībā?

Tā iznāk. Daļa valdes locekļus jau tad uzskatīja, ka šo projektu nevajag realizēt, kad vēl nezināja, ka es tur esmu. Lūk, ko rezultātā ir „ieguvusi” Rīga – 200 hektāri Spilves pļavu ir tukši, nevienam tos nevajag. Osta zaudē gandrīz 200 tūkstošus gadā, valsts zaudē investīcijas. Tajā pat laikā valdības amatpersonas brauc uz Singapūru meklēt tur investīcijas. Tas ir diezgan smieklīgi.

– Kāpēc Singapūra?

Tāpēc, ka tā pašlaik ir vienīgā valsts, kuras bankas bija gatavas šo projektu finansēt. Un tās nebija gatavas finansēt kādu ārzonas kantori vai valsts nodibinājumu Bankām bija svarīgi, lai uzņēmums ir dibināts Singapūrā un 19 miljonus eiro viņi bija gatavi investēt.

– Savulaik par drošību ostā bija satrauktas ASV amatpersonas. Vai tagad ASV ir apmierināta?

ASV pārliecinājās, ka viss ir kārtībā, un ir apmierinātas. Mēs esam nodibinājuši ostas policiju. Mums nav problēmu ar īsto, oficiālo Ameriku. Man, starp citu, ir amerikāņu izglītība ostu pārvaldīšanā. Īsto Ameriku nevajag jaukt ar viltus amerikāņiem – vietējiem bāleliņiem, kas uzdodas par ASV viedokļa paudējiem.

– Kas tie par strīdiem ar igauņu velkoņu firmu?

Pirms 12 gadiem Rīgas ostā radās situācija, ka ostā nebija neviena velkoņa, jo firma, kas bija privatizējusi padomju laika velkoņus, tos pārdeva Pēterburgai. Palikuši bez velkoņiem, mēs sasaucām ārkārtas sēdi un pieņēmām lēmumu, ka mums vajag pašiem savus velkoņus. Pa to laiku, kamēr tika būvēti pirmie divi mūsu velkoņi, šeit parādījās igauņu kompānija. Trešo velkoni ārkārtas apstākļos pasūtījām pagājušajā gadā un saņēmām to pirms ziemas navigācijas. Mums tagad ir pašiem savi trīs velkoņi, kas strādā. Taču igauņu firma grib panākt, lai mūsu velkoņi tai nemaisās pa kājām. Savukārt mēs negribam to, lai atkārtojas atkal tāda situācija, kāda bija pirms 12 gadiem – privātais bizness ir jauka lieta, taču vienā jaukā ziemas dienā velkoņi atkal var atdot galus, pacelt enkurus un selgā. Rīgas brīvosta nekādā gadījumā negrib pieļaut situāciju, kurā tiek apdraudēta tās drošība.

– Ostu likumu gribot izgrozīt tā, lai ostām nebūtu tiesību pašām darboties ar uzņēmējdarbību, ja uz to pašu darbību pretendē privātie – tas ir, lai būtu nodrošināta konkurence.

Pašlaik, kad visas ostas attīstās, visiem trūkst velkoņu, īpaši Krievijā. Velkoņus var jebkurā brīdī pārdot. Tāpēc visam šim servisam – velkoņiem, ledlaužiem, ločiem – jābūt brīvostas pārvaldes rokās. Par to noteicējai jābūt brīvostas pārvaldei, nevis ar kājām gaisā – privātie nāks un diktēs mums, ko mēs drīkstam, ko nedrīkstam. Tik daudz jau nu vajadzētu saprast tiem, kas Saeimā ceļ rokas. Vajag taču saprast elementāro pamatpatiesību – kuģošanas drošība ir primārā lieta, pēc tam lai ir ekoloģija, konkurence un viss pārējais!

– Tiesa esot spriedusi, ka Rīgas brīvostai jāatjauno līgums ar šo kompāniju.

Tā vis gluži nav! Tiesas spriedums ir pagaidu noregulējums. Turklāt tā ir licencētās uzņēmējdarbības forma. Mēs neesam tiesu zaudējuši – tas ir administratīvās tiesas pagaidu noregulējums. Mums jau nav arī lielu iebildumu, ka viņi strādā – viņu vienīgais velkonis strādā. Šopavasar tas iestrēga ledū un mēs vilkām to ārā.

– Kas nākotnē notiks Spilves pļavās?

Spilves pļavu teritoriju 2000. gadā ielika speciāli brīvostas teritorijā, lai tur varētu tikt realizēts BMW auto vai auto mezglu ražošanas projekts. Beidzās ar to, ka vācieši savu rūpnīcu izvietoja Rumānijā. Un mums šīs pļavas karājas uz kakla bez jēgas ostas darbībai.

– Cik tonnu varētu pārkraut Rīgā, ja tiktu realizēti visi projekti?

Ja mēs gribam panākt to, lai Rīgas ostas kapacitāte ir 100 miljoni tonnu, tas ir iespējams. Tad ostā strādātu 40 tūkstoši cilvēku.

– Kas notiek cietoksnī?

Nenotiek nekas. Tas ir ārpus ostas teritorijas. Mēs savulaik piedāvājām: atdodiet to mums, mēs uztaisīsim tūrisma objektu. Bet Privatizācijas aģentūra to ir izīrējusi kaut kādiem uzņēmējiem, kuri tur vismaz pagaidām neko nav paveikuši.

Avots: nra.lv /Māris Krautmanis

---