Junkera plāna ietvaros izdevies investēt 335 miljardus eiro ES valstīs
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) kopš 2015. gada jūlija ir mobilizējis 335 miljardus eiro, kas paredzēti papildu investīcijām visā Eiropas Savienībā. Junkera plāns ir atstājis jūtamu ietekmi uz ES ekonomiku un revolucionizējis inovāciju finansēšanu Eiropā.
Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa ir izpildījušas savu solījumu mobilizēt 315 miljardus eiro, kas saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai (Junkera plānu) ir paredzēti papildu ieguldījumiem. Pateicoties ES galvojumam un EIB grupas pašu resursiem, ir apstiprinātas 898 darbības; paredzams, ka šīs darbības 28 ES dalībvalstīs piesaistīs investīcijas 335 miljardu eiro apmērā. Tas ir vairāk nekā sākotnējais mērķis (315 miljardi eiro), ko izvirzīja 2015. gadā, lai palīdzētu novērst investīciju deficītu, kuru izraisīja ekonomikas un finanšu krīze. Sagaidāms, ka no uzlabotas piekļuves finansējumam labumu gūs 700 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Ņemot vērā labos ESIF rezultātus, Eiropadome un Eiropas Parlaments pagājušajā gadā vienojās par to, lai pagarinātu fonda darbības laiku līdz 2020. gada beigām un palielinātu tā apmēru līdz 500 miljardiem eiro.
Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Junkera plāns ir izrādījies sekmīgs. Mēs esam pārsnieguši sākotnējo investīciju mērķi 315 miljardu eiro apmērā, un paredzams, ka līdz 2020. gadam Eiropas Stratēģisko investīciju fonds palīdzēs izveidot 1,4 miljonus darbvietu un palielināt ES IKP par 1,3%. Mēs esam finansējuši projektus, kas nebūtu bijuši iespējami bez ESIF atbalsta, un tas viss tika panākts, neradot jaunus parādus – divas trešdaļas no investīcijām ir no privātā sektora. Vai nu tas būtu finansējums, kas paredzēts bēgļu apmācībai darbvietā Somijā, vai arī finansējums atjaunojamo energoresursu enerģijai Grieķijā vai lauksaimniecībai Bulgārijā – mēs turpināsim izmantot ES budžetu tam, ko tas spēj vislabāk: paātrināt izaugsmi.”
Darbvietas un izaugsme
EIB Ekonomikas departaments un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) lēš, ka ESIF darbības jau atbalstījušas vairāk nekā 750 000 darbvietu izveidi, un paredzams, ka šis skaitlis vēl palielināsies, līdz 2020. gadam sasniedzot 1,4 miljonus darbvietu salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Turklāt aprēķini liecina, ka Junkera plāns jau palielinājis ES IKP par 0,6 %, un prognozējams, ka līdz 2020. gadam ES IKP pieaugs par 1,3%. Divas trešdaļas no piesaistītajiem 335 miljardiem eiro ir no privātiem resursiem, kas nozīmē, ka ESIF ir arī sasniedzis savu mērķi privāto investīciju mobilizēšanas ziņā.
Mērot ESIF ietekmi attiecībā pret ekonomikas lielumu, ir konstatējams, ka tā ir vislielākā valstīs, kuras ir smagi skārusi krīze, piemēram, Kiprā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā. Kaut arī tiešo investīciju ietekme minētajās valstīs ir īpaši izteikta, aprēķinos tika konstatēts, ka kohēzijas reģioni (galvenokārt Austrumeiropas valstis), visticamāk, lielāko labumu gūs ilgtermiņā.
Ko Junkera plāns ir finansējis?
Junkera plāns ļauj EIB grupai finansēt darbības, kas ir riskantākas nekā tās parastie ieguldījumi. ESIF atbalstītie projekti bieži vien ir ļoti inovatīvi, un šos projektus īsteno mazi uzņēmumi bez kredītvēstures, vai arī šie projekti pēc nozarēm un atrašanās vietas apvieno mazākas infrastruktūras vajadzības. Lai atbalstītu šādus projektus, EIB grupai bija jāizstrādā jauni finansēšanas produkti, piemēram, riska kapitāla instrumenti ar pašu kapitāla iezīmēm vai investīciju platformas. Svarīgi ir tas, ka Junkera plāns arī ļauj EIB apstiprināt lielāku skaitu projektu, nekā tas būtu iespējams bez ES galvojuma atbalsta, kā arī piesaistīt jaunus klientus – trīs no četriem klientiem, kuri saņem ESIF atbalstu, ir jauni klienti bankai. Tas pierāda, ka Junkera plāns ir devis patiesu papildināmību.
Pateicoties ESIF atbalstam, EIB un tās struktūrvienība mazo uzņēmumu finansēšanai – Eiropas Investīciju fonds (EIF) – ir veikušas ieguldījumus 898 darbībās un sniegušas riska finansējumu 700 000 MVU dažādās nozarēs un visās 28 ES valstīs. Sarindojot valstis pēc ESIF ietvaros piesaistīto investīciju apmēra attiecībā pret IKP, ir konstatējams, ka vislielākās investīcijas ir bijušas Grieķijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Somijā. Piemēri ir daudzveidīgi: no inovatīviem veselības aprūpes risinājumiem Spānijā un aprites ekonomikas Čehijā līdz pat pārtikas ražošanai Grieķijā. Papildus inovatīvu projektu un jaunu tehnoloģiju finansēšanai Junkera plāns ir atbalstījis citus ES mērķus, piemēram, digitālajā, sociālajā un transporta politikā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Vai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā laiks pakāpeniski kļūs siltāks
Nedēļas izskaņā vēl naktīs gaidāms sals, un sniegs, ziemeļrietumu vējš rietumu un centrālajos rajonos būs brāzmains, tomēr svētdien tas pierims un jaunnedēļ iegriezīsies no dienvidu...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts un brāzmains laiks
Jaunajā nedēļā, Latvijai no austrumiem pievirzoties plašam ciklonam, valsts teritorijas lielākajā daļā palaikam ir gaidāmi nokrišņi, galvenokārt lietus un slapjš sniegs. Pastiprināsies...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālāk