• Tweet

Pateicoties noturīgai ekonomikas izaugsmei Latvijas lielākajos eksporta tirgos, preču eksporta vērtība šā gada jūlijā sasniedza 949,8 milj. eiro. Tas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Zīmīgi, ka eksporta kāpums ir fiksēts visās lielākajās preču grupās, kā piemēram, pārtika, koksne, metāli un mehāniskās ierīces. Neskatoties uz to, ka ārējo tirdzniecību negatīvi ietekmējošie riski kopš gada sākuma ir palielinājušies, galvenokārt saistībā ar protekcionisma pieaugumu ārējā tirdzniecībā starp ASV no vienas puses un Ķīnas un ES no otras puses, līdz šim tas minimāli ietekmējis gan pasaules tirdzniecību kopumā, gan Latvijas ārējo tirdzniecību atsevišķi.

Septembra sākumā Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs Eurostat publicēja jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi ES dalībvalstīs. Tas daļēji arī izskaidro noturīgo Latvijas preču eksporta kāpumu. Iekšzemes kopprodukts vidēji ES šā gada otrajā ceturksnī palielinājies par 2,2% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, kas kopumā atbilst iepriekšējo gadu izaugsmes dinamikai. Taču Latvijai svarīgākajos noieta tirgos Eiropā – Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Igaunijā un Vācijā-, ekonomikas izaugsme bija straujāka par ES vidējo. Šo valstu īpatsvars Latvijas preču eksporta struktūrā jūlijā bijis 47,9%.

Lielāko devumu eksporta kāpumā jūlijā starp visām preču grupām nodrošināja koks un koka izstrādājumi, eksporta vērtībai gada griezumā palielinoties par 28,3%. Tādējādi tika nodrošināta vairāk nekā puse jeb 4,7 procentpunktus no kopējā preču pieauguma. Zīmīgi, ka, neskatoties uz jau augsto sasniegto līmeni, kad 2017. gadā koka un koka izstrādājumu eksports sasniedza augstāko apjomu kopš statistikas uzskaites sākuma, salīdzinājumā ar 2009. gadu vairāk nekā dubultojoties, koksnes eksports turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Svarīgi arī tas, ka tā ir vienīgā no lielajām eksporta preču grupām, kurai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, proti, eksports pārsniedz importu. Koksnes gadījumā šis pārsvars ir ievērojams. Piemēram, šā gada pirmajos septiņos mēnešos koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība bija 1275 milj. eiro. Savukārt importa vērtība bija vien 334,6 milj. eiro, tādējādi par 940,4 milj. eiro kompensējot kopējo preču ārējas tirdzniecības deficītu, kuru veido pārējās lielākās preču grupas, kā satiksmes līdzekļi, mehāniskās ierīces un minerālprodukti.

Būtisks eksporta kāpums fiksēts mehānismu un mehānisko ierīču eksportā, kopumā par 24,2%. To galvenokārt nodrošināja turboreaktīvo dzinēju eksporta pieaugums. Taču tik iespaidīgu pieaugumu ietekmēja reeksports, jo arī importa datos parādās tikpat augsti pieaugumi, ko noteica tā pati prece.

Lai arī kopējā pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, nevar izdalīt vienu pārtikas produktu, kas noteica šo kopējo pieaugumu. Pārtikas un lauksaimniecības preču pieauguma struktūra šā gada jūlijā bija diversificēta un sadalīta starp augļu sēklām, dārzeņiem, alkoholiskajiem dzērieniem un citiem pārtikas produktiem. Negatīvi vērtējams fakts, ka pirmo reizi kopš 2016. gada novembra samazinājusies preču eksporta vērtība uz Krieviju – tirgu, kuram ir būtiska nozīme tieši Latvijas pārtikas un lauksaimniecības preču eksportā. Piemēram, pērnajā gadā no kopējā alkoholisko dzērienu eksporta 65,6% veidoja eksports tieši uz Krieviju. Šā gada jūlijā preču eksports uz Krieviju samazinājies par 2,9%, ko noteica alkoholisko dzērienu, farmaceitisko produktu un atsevišķu mehānisko ierīču eksporta kritums.

Analizējot eksporta izmaiņas pārējās preču grupās, jāatzīmē metālu un to izstrādājumu eksporta kāpums par 14,7%. To nodrošināja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta kāpums uz Turciju, kā arī metālkonstrukciju eksporta pieaugums uz Zviedriju.

Lai arī ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, un Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem turpmākajos mēnešos arī ir stabils, bažas rada fakts, ka preču eksports otro mēnesi pēc kārtas samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tā, preču eksporta vērtība šā gada jūnijā bija par 1,3% zemāka nekā maijā. Savukārt jūlijā par 8,1% zemāka nekā jūnijā.

Negatīvi vērtējami arī atsevišķi faktori, kuri pagaidām nav materializējušies eksporta datos, bet varētu atspoguļoties šā gada rudenī. Piemēram, karstais laiks un sausums vasarā negatīvi ietekmējis šī gada graudaugu ražu. Savukārt jaunas sankcijas pret Krieviju šā gada augustā jau negatīvi ietekmēja rubļa vērtību. Šie faktori, iespējams, var mazināt eksporta vērtību nākamajos mēnešos. Taču stabili augošā Eiropas ekonomika, kura nodrošina gandrīz trīs ceturtdaļas no Latvijas preču eksporta noieta, turpinās veicinās eksporta kāpumu.

Foto: Shutterstock