Latvijas Banka laiž apgrozībā Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu
Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu. Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.
Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs. Tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, piemiņas monētas ar Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņiem ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. L. Šēnbergs ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19 kolekcijas monētu grafiskā dizaina autors. J. Strupulis veidojis grafisko dizainu divām, bet plastisko veidojumu – vairākiem desmitiem Latvijas Bankas kolekcijas un apgrozības monētu. Šīs eiro piemiņas monētas Eiropas puse ar nominālvērtības norādi (mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx)), materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
Latvijas Bankas izlaistajām piemiņas monētām nacionālajā pusē ir uzraksts “LATVIJA”, un monētas jostu, tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām, rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.
Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa “Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem” ar likuma spēku noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. 1930. gadā tos radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942), un Zemgales ģerbonī atveidots sudraba alnis zilā laukā.
Zemgale ir vienīgais Latvijas kultūrvēsturiskais apgabals, kas robežojas gan ar Kurzemi, gan Vidzemi un Latgali. Šeit ir vieni no auglīgākajiem labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus nodrošinājuši reģiona turību. Novads pazīstams arī ar savu bagātīgo upju tīklu un vēsturi, kurā īpaša vieta ir zemgaļu 13. gs. brīvības cīņām.
Jaunās piemiņas monētas nonāks apgrozībā tāpat kā cita skaidrā nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monētas būs pieejamas apmaiņai no trešdienas, 26. septembra. Monētas tirāža ir 0.5 milj. eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētu apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. Kopējā monētas tirāža suvenīriesaiņojumā ir 7 000 eksemplāru, no kuriem 2 000 eksemplāru iekļauti īpašā komplektā. Tāpēc Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā atsevišķi būs iespējams iegādāties 5 000 eksemplāru (cena Latvijas Bankas kasēs – 7.30 eiro).
Kopā būs pieejami 2 000 monētu komplekti, kuros iekļautas visas četras kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās 2 eiro piemiņas monētas suvenīriesaiņojumā.
Vēl par tēmu:
SEB grupa vienkāršos juridisko struktūru Baltijā
SEB grupa pieņēmusi lēmumu juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību,...
Lasīt tālākFinanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālākPensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākLatvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālāk