Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %
2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,5 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, dabasgāze, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+15,7 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 19,1 %, benzīns – par 11,5 % un auto gāze – par 12,8 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi un lietotas automašīnas.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,1 %, ko noteica pieaugums televīzijas abonēšanas maksai, kā arī cenu kāpums precēm lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,8 %, ko ietekmēja cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1 %
2018. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Precēm cenas saglabājās nemainīgas, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam atpūtas un kultūras grupā, apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,8 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,6 %), skābajam krējumam (-3,9 %), svaigiem augļiem (-1,5 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,7 %), sviestam (-2,9 %). Savukārt dārgāka bija kafija (+5,0 %), maize (+2,7 %), svaigi dārzeņi (+1,5 %), olas (+3,3 %), milti un citi graudaugi (+4,5 %), konditorejas izstrādājumi (+1,2 %), piens (+1,8 %).
Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 3,4 %, bet apģērbiem par 0,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,2 %. Lētāka bija mājokļa īres maksa.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,3 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums benzīnam par 2,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, savukārt cenas palielinājās dīzeļdegvielai – par 0,8 %, auto gāzei – par 3,7 %.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 1,6 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas palielinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ēdināšanas pakalpojumiem.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2018. gada decembrī paziņos 2019. gada 11. janvārī.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk