Ekonomiste: 2019. gads solās būt gana labs iedzīvotāju labklājībai
Šis gads solās būt gana labs iedzīvotāju labklājībai, iedzīvotāju spējai tērēt turpinot augt, prognozē Swedbank ekonomiste Linda Vildava.
2018. gadā patēriņa cenas gada laikā augušas vidēji par 2.5%. Šāds cenu kāpumu ekonomiste vērtē kā mērenu, ņemot vērā straujo ekonomikas izaugsmi un “silto” darba tirgu. Pie tam cenas kāpušas vidēji lēnāk nekā 2017. gadā, bet atalgojums – straujāk, kas ļauj secināt, ka pērnais gads bijis lielākoties labvēlīgs iedzīvotāju spējai tērēt.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, Vildava norāda, ka patēriņa cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēja ārēji faktori. Aptuveni pusi no vidējā patēriņa cenu kāpuma noteica transporta un mājokļa preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, kas lielā mērā saistīts ar enerģijas produktu cenu kāpumu. Brent jēlnaftas cena par barelu eiro izteiksmē pērn kopumā pieauga par aptuveni 25%, lai gan naftas cenas dinamika gada nogalē bija lejupvērsta. Apvienojot ar akcīzes nodokļa likmes kāpumu degvielai gada sākumā, degvielas cenas palielinājās par 12.5%, salīdzinot ar 2017. gadu. Brangs pieaugums bijis arī cietā kurināmā cenās, kuras augušas ap 17% gada laikā, ko galvenokārt izskaidro kokmateriālu cenu kāpums. Par 5% dārgāki bijuši ūdensapgādes un citi mājokļa pakalpojumi, kur zīmīgu lomu spēlēja atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu pieaugums Rīgā. Arī siltuma un gāzes cenas, kuras ietekmē energoresursu cenas, pērn pieauga.
Pārtikas cenas vidēji augušas par nepilnu procentu. Būtiski lēnāka pārtikas cenu izaugsme 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ pērn vidējā gada inflācija bija zemāka (2017. gadā tā bija 2.9%). Lēnāku pārtikas cenu kāpumu galvenokārt noteica zemākas pārtikas cenas pasaulē, kā arī PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.
Mazākā mērā, tomēr savu artavu cenu izaugsmē deva arī alkohola un tabakas cenu kāpums 4% apmērā akcīzes nodokļa likmju palielinājuma rezultātā. Tāpat dārgāki kļuvuši dažādi pakalpojumi, starp kuriem lielākā ietekme bijusi apdrošināšanas (27% gada pieaugums), veselības aprūpes (6%), ēdināšanas (3%) pakalpojumiem.
“Šis gads varētu iezīmēties ar līdzīgu vidējo patēriņa cenu kāpumu kā pērn. Kā galvenais cenu paaugstinošais faktors, visticamāk, būs mājokļa preču un pakalpojumu cenas. Jau zināms, ka daļai iedzīvotāju augs gan gāzes, gan elektrības rēķini, palielināsies arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī siltumenerģijas cenas. Kopējos inflācijas rādītājus, visticamāk, ietekmēs arī neliels pārtikas cenu kāpums un alkohola un tabakas cenu pieaugums akcīzes nodokļa palielinājuma rezultātā. Augstāku izmaksu dēļ, tostarp vidējā atalgojuma kāpuma rezultātā, gaidāms, ka pakalpojumu cenas turpinās palielināties. Toties degvielas cenas, ja naftas cena saglabāsies līdzšinējā līmenī, samazināsies un kopējo cenu kāpumu piebremzēs,” prognozē ekonomiste.
Pēc viņas sacītā, kopumā 2019. gads solās būt gana labs iedzīvotāju labklājībai, iedzīvotāju spējai tērēt turpinot augt. “Tomēr neapšaubāmi katra iedzīvotāja individuālā pārticība var atšķirties, balstoties gan uz nodarbinātības situāciju, gan patēriņa paradumiem,” piebilst ekonomiste.
Foto: Pexels
Vēl par tēmu:
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālāk