Keris par veselības groziem: Ja nekāds izdevīgums neparādās, tad no tā nav jēgas
Nevis ārstu arodbiedrības, bet darba devēji bija divu veselības grozu idejas autori, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norādīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Viņš norādīja, ka veselības ministre Anda Čakša bildusi, ka tehniskās problēmas ir atrisinātas un datu bāze var sākt darboties. “Arī decembrī teica, ka viss būs atrisināts līdz 1. janvārim. Ja sistēma nedarbojas perfekti, to var darbināt tikai testa režīmā, paskatoties, vai var pacientu identificēt vai nevar. Neesmu dzirdējis arī, ka valstij būtu mūku un mūķeņu reģistrs, kas ir iekļauti atbrīvoto kategorijā,” izteicās Keris.
Viņš norādīja, ka jautājums, vai vispār jāatsakās no diviem groziem, ir sarežģītāks. “Nevis arodbiedrības, bet darba devēji bija divu grozu idejas autori. Kad bija runa par nodokļu reformu, mūsu arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību skaidri pateica: ja reformas ietvaros veselības aprūpei 2020. gadā nodrošina vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad to varētu atbalstīt. Darba devēji bija ar mieru tikai tad, ja ievieš divu grozu sistēmu, un mums bija jāpiekāpjas. Sākotnēji arodbiedrības veselības aprūpes finansēšanas likumu bija iecerējušas kā garantijas nozares finansēšanai, ieliekot tajā tikai pašu galveno par finansējumu nozarei un finansējuma pieaugumu darbinieku algām. Viss, kas attiecas uz veselības apdrošināšanu, nāca, pateicoties darba devēju uzstājībai par diviem groziem, kas valdībai arī beigās šķita pieņemama ideja,” skaidroja Keris.
“Bet garantijas par šo 4% finansējumu veselības aprūpei likumā varēja arī neparādīties. Sākotnēji Trīspusējās sadarbības padomē par to vienojāmies, bet, kad 2017. gada rudenī valdība nodeva likumprojektu Saeimai, valdība vienpusēji šo normu izņēma ārā tāpat kā punktu par darba samaksas pieaugumu turpmākajos gados. Tikai pēc niknām cīņām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā normu par nozares finansējumu izdevās atjaunot, bet par darba samaksas pieaugumu diemžēl ne. Tagad beidzot tas ir izdarīts, turklāt Saeimai nobalsojot vienprātīgi. Bija izšķiršanās – ja Saeima dod garantijas par algu pieaugumu, tad arodbiedrības piekrīt, ka, risinot darba roku trūkumu, trīs gadu laikā nozares darbiniekiem ir atļauts lielāks virsstundu skaits, nekā noteikts Darba likumā. Pretējā gadījumā arodbiedrības nepiekristu virsstundu skaita palielinājumam, jo, ja problēmas netiek risinātas saknē, tad nav jēgas blēņoties ar seku likvidāciju. Šoreiz politiķi ieklausījās, jo pietiekami vienoti un skaidri par darba roku trūkuma izraisītajām problēmām runāja gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Slimnīcu biedrība, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība,” norādīja LVSADA vadītājs.
Vaicāts, vai viņš piekrīt topošās veselības ministres Ilzes Viņķeles viedoklim, ka jāvirzās uz obligātu veselības apdrošināšanu visiem, Keris atbildēja ar pretjautājumu, proti, vai ir taisnīgi, ka visi, kas maksā nodokļus un arī papildus 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu, saņem to pašu, ko tie, kuri bez attaisnojošiem iemesliem šo nodokļu slogu nenes? “Par to varētu papētīt sabiedrības viedokli. Otrs jautājums ir praktiskas dabas – vai pacientu šķirošanas sistēmas izveide un uzturēšana atsvērs tās papildu iemaksas, kuras iegūs, cilvēkiem brīvprātīgi apdrošinoties? Pašlaik apdrošinājušies ir daži tūkstoši cilvēki, kuru iemaksu summa ir nepilns miljons eiro. Vajadzētu samērot šo ieguvumu ar to, cik jau ir iztērēts sistēmas izveidei, cik vēl paredzēts tās uzturēšanai – ja nekāds izdevīgums neparādās, tad nav lielas jēgas tā darīt,” uzskata Keris.
Jau vēstīts, ka Saeimas parlaments pieņēma likumu, kas nosaka, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019. gada 30. jūnijam.
Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017.gada decembrī, nosakot, ka no 2019.gada 1.janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Veselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākPacientu biedrība: Ungārijas iecere izstrādāt plānu sirds slimību mazināšanai Eiropā – iespēja Latvijai, kas jāprot izmantot
Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu...
Lasīt tālākSPKC aicina iedzīvotājus vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19
Sākoties rudenim un mainoties laikapstākļiem, dažādu vīrusu izraisītas slimības sastopamas arvien biežāk, tāpēc tieši šajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina...
Lasīt tālākLVSADA aicinās iekļaut valsts budžetā 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut...
Lasīt tālākBērnu onkoloģijas attīstībā ieguldīs deviņus miljonus eiro
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 125 gadu jubilejas konferencē svinīgi atklāta Šveices-Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”. Ieguldot...
Lasīt tālākPiektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina,...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām
Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē...
Lasīt tālākVK: Paliatīvo aprūpi Latvijā neorganizē atbilstoši pacientu vajadzībām
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nemaz nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu...
Lasīt tālākAbu Meri sasauc Imunizācijas valsts padomi: nevaram atļauties šādi zaudēt bērnus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šonedēļ ir sasaucis Imunizācijas valsts padomi, lai ar ekspertiem pārrunātu aktuālo satraucošo situāciju un priekšlikumus vakcinācijas un imunizācijas...
Lasīt tālāk