• Tweet

Izraēlas parlaments vakar sācis apspriest premjerministra Benjamina Netanjahu ierosinājumu 4. septembrī rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, un paredzēts, ka izšķirošais balsojums notiks šodien.

B. Netanjahu nav varējis izvēlēties piemērotāku brīdi sava mandāta atjaunošanai, jo socioloģiskās aptaujas liecina, ka viņa vadītā partija Likud vēlēšanās varētu iegūt pat vairāk nekā ceturtdaļu deputātu mandātu.

Reuters atgādina, ka līdzšinējā koalīcija, kurā Likud sadarbojas gan ar sekulārām, gan reliģiozām partijām (sadrumstalotajā Izraēlas parlamentā ir 13 frakcijas), ilgu laiku tika uzskatīta par vienu no stabilākajām Izraēlas vēsturē, taču tagad arī tajā parādījušās plaisas. Partiju vidū ir domstarpības par budžeta jautājumiem un Jordānas upes Rietumkrastā ebreju kolonistu nelikumīgi uzbūvēto priekšposteņu nojaukšanu, taču galvenais klupšanas akmens ir likums, kas no obligātā karadienesta atbrīvo ortodoksālos jūdaistu jauniešus, kuri nodevušies Toras studijām. AP atgādina, ka februārī Izraēlas Augstākā tiesa to atzina par nekonstitucionālu, likuma darbība beidzas šogad, un parlamentam jādomā vai nu par tā izteikšanu citā redakcijā, vai arī atcelšanu.

B. Netanjahu koalīcijas biedri no ārlietu ministra Avigdora Libermana vadītās Yisrael Beitenu, tāpat kā citas centriskās un sekulārās partijas, uzskata, ka arī ortodoksālie jūdaisti ir iesaucami armijā, taču tam kategoriski nepiekrīt koalīcijā pārstāvētās reliģiozās partijas.

«Mēs esam valsts, kurai nepieciešama politiskā stabilitāte. Es būtu priecīgs, ja mēs varētu līdz galam nostrādāt savu termiņu, tas arī bija mans mērķis, taču diemžēl nestabilitāte liek man domāt, ka nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas,» vakar kabineta sēdē paziņoja B. Netanjahu, kurš 4. septembri kā iespējamo vēlēšanu datumu esot saskaņojis ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka kārtējās vēlēšanas Izraēlā bija paredzētas tikai 2013. gada oktobrī. Ar premjera lēmumu izsludināt ārkārtas vēlēšanas nav apmierināta galvenokārt opozīcijā esošā Kadima partija, kas uzskata, ka šāda rīcība ir tikai esošās problēmas nobēdzināšana dziļākā atvilktnē. Kadima norādījusi, ka sākotnēji parlamentam būtu jātiek skaidrībā ar likumu par ortodoksāļu dienestu, bet tikai pēc tam jādomā par jaunām vēlēšanām. Starptautiskās ziņu aģentūras gan norāda, ka šī partija ir ieinteresēta novilcināt vēlēšanas arī cita iemesla dēļ – aptaujas liecina, ka Kadima, kas 2009. gada vēlēšanās ieguva 27 deputātu mandātus, taču nespēja izveidot koalīciju, ir dramatiski zaudējusi popularitāti un pašlaik pretendē uz ne vairāk kā 11 mandātiem.

B. Netanjahu, kurš par savu uzvaru vēlēšanās nešaubās, apgalvojis, ka mēģinās izveidot pēc iespējas plašāku koalīciju, nepalaižot garām izdevību atgādināt, ka tautas ir jāapvienojas lielo briesmu priekšā – runa, protams, ir par Irānas realizēto kodolprogrammu. Liela daļa Reuters aptaujāto politologu gan uzskata, ka jaunā koalīcija būtiski neatšķirsies no pašreizējās, tāpēc nav īsti skaidrs, ko vēlēšanas dos stabilitātes jomā – ja atskaita Likud pozīciju nostiprināšanu. Tomēr AFP pieļauj iespēju, ka pēc vēlēšanām tiks veidota nedaudz mērenāka koalīcija, kas piekritīs gan izpildīt konstitucionālās tiesas lēmumu par karadienesta likuma atcelšanu, gan veicinās sarunu atsākšanu ar palestīniešiem.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš