• Tweet

T.s. Lemberga krimināllietas sākums datējams ar 1999. gada 24. maiju, nevis ar 2005. gada 3. oktobri, kā to vēlas pasniegt valsts apsūdzība, savā debašu runā teica advokāte Irina Kauke. Krimināllieta stiepta garumā, izmantojot dažādas prokuroru manipulācijas ar kriminālprocesuāliem terminiem, faktiem un datumiem, raksta NRA.lv.

Viens no būtiskajiem t.s. Lemberga prāvas jautājumiem ir kriminālprocesa termiņi jeb procesa ilgums, ko skaita, sākot no kriminālprocesa uzsākšanas līdz tā pabeigšanai. Tiesai spriedumā būs jāvērtē, vai termiņi bijuši sapratīgi un krimināllietas apjomam atbilstoši.

Advokāte I. Kauke savā debašu runā ar faktiem pierādīja, ka krimināllietas, kura šobrīd medijos iesaukta par Lemberga lietu, sākums datējams ar 1999. gada 24. maiju, kad tika uzsākta pārbaudes lieta pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un vēl vairākām amatpersonām. Atbilstoši tolaik spēkā esošajam Kriminālprocesa kodeksam pārbaudes lietas uzsākšana nozīmēja to pašu, ko mūsdienās nozīmē kriminālprocesa uzsākšana, un to savos lēmumos ir atzinuši arī Ģenerālprokuratūras prokurori.

Nobēdzināti dokumenti

I. Kauke tiesai atgādināja, ka pašreiz tiesā skatāmā krimināllietā apvienotas divas krimināllietas, kuras izdalītas no 2005. gada 3. oktobrī uzsāktā kriminālprocesa, kuru pats tālaika ģenerālprokurors Jānis Maizītis publiski dēvēja par Ventspils amatpersonu lietu.

2005. gada 3. oktobra lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu lasāms, ka tas uzsākts, pamatojoties uz politiķa Arnolda Laksas 2003. gada 22. maija un akciju sabiedrības Diena 2003. gada 17. jūnija iesniegumiem prokuratūrā. Kriminālprocess uzsākts «par valsts amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piedaloties gan ārvalstīs reģistrēto kompāniju dibināšanā, gan finansiālajās darbībās, pārkāpjot ar likumu noteiktos ierobežojumus, gūstot no tā neatļautu labumu».

Taču, kā norādīja I. Kauke, no krimināllietas materiāliem izriet, ka pēc Dienas iesniegumiem pārbaudes uzsāktas nevis 2003. gadā, bet jau 1999. gada maijā un jūnijā. Šajās pārbaudēs «pieņemti lēmumi par atteikšanos ierosināt krimināllietu, daļa no kuriem ir spēkā līdz pat šodienai», teica advokāte.

Viņa tiesai atgādināja, ka no 1999. gada maija līdz 2000. gada jūnijam Ģenerālprokuratūrā veiktas pat divas pārbaudes. Abas noslēgušās ar atteikumu ierosināt krimināllietu. Vienu pārbaudi veikusi prokurore Anita Cēsniece, otru – prokurors Juris Galejs. Kā norādīja I. Kauke, no krimināllietas materiāliem izriet, ka Ģenerālprokuratūra jau no 1999. gada maija veikusi pārbaudes tieši par A. Lemberga kā valsts amatpersonas pieļautajiem valsts amatpersonu darbības ierobežojumu pārkāpumiem un, iespējams, nelikumīgu ienākumu gūšanu no Šveicē reģistrētas akciju sabiedrības Multinord – vienas no akciju sabiedrības Kālija parks akcionārēm. Par to, ka pārbaudes Ģenerālprokuratūrā sākās jau 1999. gadā, liecina arī 1999. gada 30. novembra tiesiskās palīdzības lūgums Šveicei. Tajā paustas aizdomas, ka A. Lembergs pieļāvis «ar likumu noteiktos amatpersonu darbības ierobežojumu pārkāpumus». Šis tiesiskās palīdzības lūgums savulaik ieguva lielu publisku rezonansi, jo tā teksts tika nopludināts laikrakstam Diena un A. Lembergs to pārsūdzēja tiesā un pat vinnēja pirmo intanci.

Kā uzsvēra I. Kauke, ja A. Cēsinieces lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu ir atrodams šobrīd tiesā izskatāmās krimināllietas materiālos un ir redzams, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis to 2003. gada 14. jūlijā ir atcēlis, tad J. Galeja lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu ir pazudis un nav arī ģenerālprokurora lēmuma par tā atcelšanu.

Advokāte izdarīja prokuroriem neglaimojošu secinājumu – J. Galeja lēmums tiek slēpts tādēļ, lai noslēptu faktu, ka A. Lembergs tagad tiek tiesāts par pieņēmumiem, par kuriem jau 2000. gadā veikta pārbaude un konstatēta noziedzīgu nodarījumu sastāva neesamība. «Ir pamats uzskatīt, ka sakarā ar šo Dienas iesniegumu prokurors J. Galejs 1999. gadā veica pārbaudi Nr. 5-12-46-99, kuras rezultāti nav pievienoti apvienotās krimināllietas materiāliem un tādējādi tiek apzināti slēpti. Krimināllietā atrodas prokurora J. Galēja izziņa, no kuras ir redzams, ka Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments sakarā ar Dienas iesniegumiem un iesniegtajiem dokumentiem jau bija veicis pārbaudi Nr. 5-12-46-99, kura beidzās ar 2000. gada 30. maija prokurora J. Galēja lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Tas līdz šodienai nav atcelts, bet arī nav pievienots apvienotās krimināllietas materiāliem. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka tas ir apzināti slēpts,» teica I. Kauke.

Lēmums joprojām spēkā

Advokāte atklājusi, ka 2003. gada 19. jūnijā, kad vēl bija spēkā A. Cēsnieces lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu un bija spēkā J. Galēja lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu, J. Maizītis, neatceļot šos lēmumus, izdevis rīkojumu veikt pārbaudi par jau pārbaudītiem faktiem. «Krimināllietas materiālos, kuru patlaban iztiesā Rīgas apgabaltiesa, nav prokuroru grupas pārbaudes rezultāti, kuri būtu apgāzuši jau veikto pārbaužu rezultātus. No ģenerālprokurora lēmuma nepārprotami izriet, ka viņš atcēla tikai vienu lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu, t.i., 2000. gada 8. maija Anitas Cēsnieces lēmumu, bet Jura Galēja lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu līdz šodienai ir spēkā. Līdz ar to kriminālprocess tika uzsākts, neatceļot lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Ja jau 2003. gada 14. jūlijā ģenerālprokurors būtu konstatējis kaut kādas noziedzīgas darbības pazīmes, uzreiz būtu ierosināta krimināllieta. No tā, ka kriminālprocess tika uzsākts tikai 2005. gada 3. oktobrī, pēc vairāk nekā diviem gadiem, skaidrs, ka nekādas noziedzīgas darbības pazīmes prokuroru grupas pārbaudes ietvaros konstatētas netika.»

Ārzemnieku maldināšana

No advokātes teiktā izriet, ka prokuratūras vadību nekādi nav apmierinājuši prokuroru slēdzieni par nozieguma sastāva neesamību A. Lemberga darbībās, tādēļ izmantotas manipulācijas ar tiesiskās palīdzības lūgumiem, radot maldinošu iespaidu, ka Latvijā pret A. Lembergu jau ir uzsākta krimināllieta.

2003. gada 8. jūlijā, kad bija spēkā minētie lēmumi par atteikšanos ierosināt krimināllietu, Holandei tika nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums. Tajā teikts, ka Ģenerālprokuratūrā notiek pārbaude, «lai noskaidrotu, vai atbildīga Latvijas valsts amatpersona – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs – laika periodā no 1993. gada līdz šim brīdim nav ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli pretēji dienesta interesēm mantkārīgā nolūkā; pārkāpis valsts amatpersonai likumā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus; izdarījis noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šo līdzekļu iegūšanas noziedzīgumu, izvairījies no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājuma nomaksas».

Tomēr tikai 2003. gada 14. jūlijā ģenerālprokurors pieņēma lēmumu atcelt 2000. gada 8. maija lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.

Pēc tam, kad 2003. gada 14. jūlijā (tātad krietnu laiku pirms kriminālprocesa oficiālas uzsākšanas 2005. gada 3. oktobrī) ģenerālprokurors atcēla A. Cēsinieces lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietas, J. Maizītis 2003. gada 10. novembrī parakstīja vēl vienu tiesiskās palīdzības lūgumu Šveicei. Tajā A. Lembergs jau apsūdzēts vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

I. Kauke atgādināja, ka krimināllietas materiālos atrodas arī virsprokurora Ērika Zvejnieka 2004. gada 19. marta vēstule Cīrihes kantona prokurorei Kornēlijai Kovai. Tajā virsprokurors skaidri un nepārprotami kriminālprocesuālas pārbaudes uzsākšanu pielīdzinājis jau uzsāktam kriminālprocesam.

Foto: F64