Rosina mazināt gan PVN, gan darbaspēka nodokli
Koalīcijai joprojām nav vienota viedokļa par pareizāko nodokļu samazināšanas mehānismu, taču vakar pēc premjera un finanšu ministra sarunām ar Saeimas frakcijām tiek minēts jauns kompromisa variants.
Tas paredzētu no šī gada vidus par 1% samazināt pievienotās vērtības nodokli, bet no nākamā gada – par 1% samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tāpat tiek piesaukta vēl vērienīgāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšana turpmākajos trijos gados.
Jāatgādina, ka Finanšu ministrija nāca klajā ar ierosmi no 1. jūlija no 22 līdz 21% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, tādējādi stimulējot Latvijas tautsaimniecību un bremzējot inflāciju. Daudzas partijas gan norādīja, ka tik niecīgu likmes atšķirību nejutīs nedz pircēji, nedz ražotāji, tādēļ būtu jāmeklē citi nodokļa sloga samazināšanas varianti. Tā nu katra partija izteikusi savu redzējumu par pareizāko nodokļu samazināšanas mehānismu. Koalīcija pagaidām noliedz, ka strīdīgie uzskati varētu kļūt par valdības nestabilitātes iemeslu, taču netiek slēpts, ka vienota viedokļa definēšana ir smaga. Tiesa, domstarpības būtu jānogludina jau tuvāko dienu laikā, jo valdībai konceptuāls galavārds jāsaka jau nākamajā Ministru kabineta sēdē, t. i., 15. maijā.
Akcentē darbaspēku un vietējos ražotājus
Nacionālā apvienība rosina par 10% samazināt PVN likmi Latvijā ražotām pārtikas precēm. Tikmēr otrs valdošā vairākuma partneris Reformu partija par prioritāti uzskata darbaspēka nodokļu samazināšanu. «Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ir solis, ko gaida un kas no valdības ir solīts uzņēmējiem. Tā ir reforma Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspējas celšanai, kas radītu arī apstākļus darba algu paaugstināšanai un jaunu darbavietu izveidei,» pauž RP pārstāvošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Līdzīgu uzskatu akcentē arī opozīcijā esošais Saskaņas centrs, kura Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins Neatkarīgajai uzsvēra: apvienība būtu gatava ar savām balsīm nobalsot par darbaspēka nodokļu samazināšanu.
Ir vairāki varianti
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: vienota viedokļa par pareizāko nodokļu samazināšanas mehānismu nav arī koalīcijas vadošajam spēkam, partijai Vienotība. «Vairāki frakcijas deputāti piekrīt bažām, ka, samazinot PVN par vienu procentu, cenas veikalā nesamazināsies. Taču arī Nacionālās apvienības piedāvātais variants par nodokļa samazināšanu pārtikas precēm nav pareizākais variants. Lietuva mēģināja ieviest šādu sistēmu, taču ar lieliem skandāliem no šīs ieceres atteicās, jo tā nestrādā. Pārtikas preču klāsts ir tik dažāds un daudzveidīgs, ka izkontrolēt nodokļa piemērošanu nebūs iespējams. Lai maksātu mazāku nodokli, ražotājiem atliks vienīgi «pareizi» nosaukt savu produktu un uzlikt «pareizo» kodu. Un, kā zināms, Latvijā mēs esam raženi ar izdomu,» pauž J. Reirs. Viņš arī atzīst, ka Vienotība neesot kategoriski pret darbaspēka nodokļu samazināšanu, taču tas jūtami veicināšot inflāciju. «Savās programmās visas partijas paudušas virzību uz eiro, taču tas nebūs iespējams ar augstu inflāciju. Tiesa, partijas solīja arī mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tādēļ starp abām šīm interesēm jāmeklē kompromiss,» uzsver Vienotības pārstāvis.
Sola darbaspēka nodokļu reformu
Iespējams, par šādu kompromisu varētu kļūt ierosme no šī gada vidus par 1% samazināt PVN, bet ar nākamo gadu – par 1% samazināt arī darbaspēka nodokli. Šāds scenārijs vakar tika apspriests Saeimas frakciju diskusijā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku. Apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars atzīst, ka šāds piedāvājums esot apspriešanas vērts, taču konkrēts viedoklis tiks definēts pirmdien valdes sēdē. Tikmēr Reformu partija, kas kuluāros dēvēta par galveno klupšanas akmeni kompromisu meklēšanā, pēc vakardienas tikšanās ar premjeru paziņoja, ka ir panākusi darbaspēka nodokļa samazināšanu kopumā par 5 procentpunktiem nākamo trīs gadu laikā. «Vienojāmies par vērienīgas darbaspēka nodokļu reformas īstenošanu, kuras rezultātā tiks samazināti darbaspēka nodokļi par 5 procentpunktiem nākamo trīs gadu lakā. Šobrīd iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme ir 25%. Tādējādi iedzīvotāju ienākumu nodoklis no 2013. gada tiks samazināts par 1 procentpunktu, t.i., tas būs 24%, 2014. gadā tas būs 22%, un 2015. gadā 20%,» norāda RP līderis Vjačeslavs Dombrovskis. Arī olšteinieši atbalsta šo ierosmi.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk