• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
27/05/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) neuzticības izteikums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram var palikt tikai skaļa paziņojuma līmenī – Jaunās konservatīvās partijas lielāko daļu partneru nepārliecina Bordāna sagatavotais pamatojums, un šobrīd viņa ierosinājumam sākt Kalnmeiera atstādināšanas procedūru nav nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tieslietu ministra informatīvais ziņojums pārstāsta jau iepriekš zināmus gadījumus, kad prokuratūras darbs izpelnījies gan Valsts kontroles, gan Eiropas tiesu kritiku. Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret Jaunās konservatīvās partijas politiķi, tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Tās dēļ Kalnmeiers, pēc Bordāna domām, nonācis interešu konfliktā.

Pārējās valdošās partijas gan norāda, kamēr šajā lietā nav tiesas sprieduma, Jaunās konservatīvas partijas vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta.

KNAB bijušo darbinieku Jutas Srīķes, Jura Juraša – redzamāko Jaunās konservatīvas partijas līderu neapmierinātība ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru bija novērojama vēl pirms viņi kļuva par politiķiem. Vēlēšanās JKP līderi iekļuva Saeimā, Jānis Bordāns kļuva par tieslietu ministru, ministrijā par parlamentāro sekretāru sāka strādāt Jurašs. Dažus kādreizējos KNAB darbiniekus pieņēma darbā ministra birojā. Bordāns solīja vairākām amatpersonām neļaut vairs turpināt strādāt, un Kalnmeiers bija viena no tām.

Likums paredz piecus gadījumus, kad var atlaist ģenerālprokuroru. Ja viņš ir tīši pārkāpis likumu, pieļāvis apkaunojošu rīcību, zaudējis nevainojamu reputāciju, ir kādas politiskas partijas biedrs vai nonācis interešu konfliktā.

Likumā ir radīts mehānisms, lai politiķi nevar dažu stundu laikā atbrīvoties no ģenerālprokurora. Vispirms rosināma pārbaude , to var iniciēt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš jau pasteidzās pateikt, ka tam neredz pamatojumu, bet ir arī otrs ceļš – pārbaudi var sākt pēc 34 Saeimas deputātu iesnieguma. Pēc tam ģenerālprokurora darbību izvērtē tiesnesis un beigās visu izšķir Saeimas balsojums.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rīkojās tā kā likums neparedz. Viņš sūtīja informatīvo ziņojumu par neuzticības izteikšanu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram uz valdību, taču premjerministrs atteicās jautājumu skatīt valdībā.

“Valdība šo jautājumu neskatīs, tas valdībai nepiekrīt. Mūsu valstī izpildvara un tiesu vara ir šķirtas un manā vadībā tās paliks šķirtas,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Savukārt JKP par nepieciešamo Saeimas deputātu parakstu savākšanu Kalnmeiera pārbaudes uzsākšanai ir pārliecināta. “Bet mēs noteikti vāksim 34 deputātu parakstus atbilstošā formā un procedūrā un es diezgan droša, ka savāksim,” pauž Juta Strīķe.

Tomēr pastāv šaubas, vai Bordāna neuzticības izteikšanai ģenerālprokuroram būs turpinājums, jo nepieciešamo balsu Saeimā var arī nebūt. Izņemot dažus KPV LV deputātus, partneri kritizē Bordāna ziņojumu, sakot, ka dokuments ir juridiski vājš.

“Šajā gadījumā tas aiz ausīm ir formulēts un tā ir pamatproblēma,” pauž Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars šaubas, vai šajā gadījumā pamatojums ir pietiekams.  Nepārliecību pauž arī Attīstībai/Par Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

18 lappušu garajā informatīvajā ziņojumā, kam ir ierobežota piejamība, uzskaitīti trūkumi prokuratūras darbā. Minēts Valsts kontroles ziņojums par – 90 000 izlietojumu neparedzētiem remontdarbiem, arī par piemaksām prokuroriem. Citētas senas un nesenākas Kalnmeiera intervijas, prokuratūra vainota zaudētajā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Eiropas tiesā, kā arī soda bardzības trūkumā eksdeputāta Askolda Kļaviņa lietā. Liela sadaļa ziņojumā veltīta Jurim Jurašam. Kalnmeieram un Jurašam esot izveidojies īpašs attiecību raksturs. Tiek apgalvots, ka Kalnmeiers nonācis interešu konlfliktā, jo nepatika pret Jurašu pāraugusi krimināllietā.

“Kalnmeiers vada izmeklēšanas institūciju, viņš ir atbildīgs par to, un tikai aklais var neredzēt, kā notika krimināllietas pret Jurašu uzsākšana, izbeigšana, atkal uzsākšana, un faktiski pie neizmeklētas lietas, Jurašs ir atstādināts no viņa darba Saeimā. Tā ir tiesas varas iejaukšanās likumdevēja varā,” uzskata Bordāns.

Tikmēr Kalnmeirs nepiekrīt, ka būtu nonācis interešu konfliktā Juraša lietas sakarā. “Jā, pirms pāris gadiem bija asa retorika starp tobrīd KNAB darbiniekiem un mani, to es negrasos noliegt. Taču man ar Jurašu lietu nav tieša sakara, jo es to neizmeklēju, un neesmu tajā arī kā amatpersona. Man nav arī tiesību dod kaut kādus norādījumus procesa virzītājam, es to nekad neesmu darījis. Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā. It sevišķi tas attiecas uz kriminālprocesiem,” pauž Kalnmeiers.

Bordāna sagatavotajā ziņojumā atgādināts arī par Kalnmeiera kopīgajām medībām ar politiskās un uzņēmēju elites pārstāvjiem. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka šajās medībās bijis arī VP priekšnieks Ints Ķuzis un vēl daži tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Neviens no Saeimas deputātiem, kuriem būtu jāuzrauga prokuratūras darbs, nenoliedz, ka prokuratūrai būtu jāstrādā labāk. Tomēr uzskata, ka darba organizācijas nepilnību dēļ Kalnmeiers zaudēt nevainojamu reputāciju nevar.

“Tas, kas man visvairāk uzkrīt, laika faktors. Dokumentā nav gandrīz neviena lieta, kas būtu notikusi tikko, kur būtu kādi jaunatklāti apstākļi,” pauž Pavļuts.

Arī Raivis Dzintars neslēpj, ka tas, kā tā lieta izskatās, ir interpretējama arī kā politiska lieta, jo prokuratūra nodarbojas arī ar TM parlamentārā sekretāra iespējamiem kriminālpārkāpumiem.

“Nekādā gadījumā es Bordāna kungam nevaru pārmest naivumu, vai, ka viņš nesaprot, ko viņš dara. Es domāju, ka viņš labi apzinās, ko viņš dara . Vienlaikus mūsu partneri varbūt saprot, ka šeit rezultāts varbūt nebūs sasniegts. Iespējams, ka tas ir mēģinājums pievērst uzmanību,” pauž Judins.

Kalnmeieram līdz otrā termiņa pilnvaru beigām palicis gads. Trešo reizi pēc kārtas viņš uz šo augsto amatu pretendēt nevarēs.

Foto: F64

860 skatījumi




Video

Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu

19/12/2024

Saeima ceturtdien, 19.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā apstiprināja brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS,...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki

18/12/2024

Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...

Lasīt tālāk
Video

Puse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā

18/12/2024

Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti

16/12/2024

Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk

13/12/2024

Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības

12/12/2024

Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs

28/10/2024

Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...

Lasīt tālāk
Video

Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu

25/10/2024

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies

25/10/2024

Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...

Lasīt tālāk
Video

Ar valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju

25/10/2024

Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...

Lasīt tālāk