Gaida Krājbankas ūtrupi
Tiesa jau apstiprinājusi maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrota procedūras uzsākšanu. Darbu turpinošās bankas lēnām pārdala izputējušās konkurentes klientus un gaida, kad izsolēs varēs piekļūt pie tās aktīviem, piemēram, bankomātiem.
Bankrotam gatavi
Latvijas Krājbankas (LK) maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis Neatkarīgajai pastāstīja, ka LK aktīvu izpārdošanu izsolēs līdz šim aizkavēja neuztaisītais tiesas spriedums par bankas bankrotu. Tagad, kad tiesa ļāvusi sākt bankas bankrota procedūru, ūtrupei tiks nodotas gan bankas telpas, gan iekārtas.
Krahu piedzīvojušajai bankai Latvijā bija izvietoti aptuveni 200 šobrīd izsoli gaidošu bankomātu. O. Fīrmanis nevēlējās atklāt, cik lielus līdzekļus administrators iecerējis par tiem ietirgot, jo šādi varētu sniegt informāciju potenciālajiem pircējiem un tas samazinātu iespēju par tiem nopelnīt maksimāli lielāko naudas summu. Viņš gan neslēpa, ka interese par šiem aparātiem patiešām ir.
Pašvaldības neriskē
Bankas apzinās, ka no aprites izņemtie 200 bankomāti it sevišķi reģionos radījuši neapskaužamu situāciju, jo vietējiem iedzīvotājiem nav iespējams izņemt skaidru naudu bankomāta trūkuma dēļ. Vietām vairākas bankas nestrādājošu LK bankomātu vietā uzlikušas savus aparātus, taču netrūkst arī administratīvo centru, kuros nav neviena aparāta. Pašvaldību pārstāvji neslēpj, ka bankām nav izdevīgi mazos ciematos izvietot savus aparātus, jo tie ārkārtīgi ilgi sevi atpelnīs. Piekrist bankas prasībām visus pašvaldības līdzekļus pārskaitīt tai, lai saņemtu bankomātu, pēc LK kraha, kurā zudumā gāja simtiem tūkstošu pašvaldību latu, pašvaldības vairs nav pierunājamas.
Tikmēr bankas nogaida, kad izputējušās iestādes administrators paziņos par izsoļu organizēšanu. «Mēs patiešām esam ieinteresēti Krājbankas bankomātu iegādē, jo tā būs daudz lētāk – vajadzēs pārinstalēt tikai programmatūru,» atzina SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Martinsone. Turklāt SEB iecerējusi šos aparātus atstāt arī kādreizējiem LK klientiem ierastajās vietās.
Meklē alternatīvas
Pēc LK kraha, aizpildot radušos bankomātu deficītu, SEB izvietojusi sešpadsmit jaunu aparātu, un tās tīklam jau pieslēgtas 243 ierīces. Cenšoties piesaistīt aizvien jaunus klientus, banka dažviet vienojusies ar mazumtirdzniecības vietām, lai klients pie skaidras naudas varētu tikt arī bez bankomāta.
«Vairākās vietās klientiem ir iespējams izņemt skaidru naudu arī veikalā, kur bankas kartes lietotājiem iepērkoties jāpasaka kasierei, ka vēlas arī izņemt skaidru naudu, un jāievada kartes PIN kods. Atšķirībā no bankomātiem, kas izsniedz tikai banknotes, veikalā no kartes konta var izņemt summu gan latos, gan santīmos,» stāsta bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Arī Swedbank pēc LK darbības apturēšanas ir izmantojusi iespēju un izvietojusi desmit jaunus bankomātus. Kaut arī šis skaits ir mazāks nekā konkurējošajai SEB, šī banka ir īpašniece plašākajam bankomātu tīklam valstī – 311 iekārtu. Swedbank pēc Krājbankas kraha bija arī veiksmīgākā jaunu klientu piesaistē – īsā laikā to skaits pieauga par 35 000.
Tomēr uzzināt, kura banka šobrīd aizņēmusi lielāko LK atbrīvoto bankomātu nišas daļu, Neatkarīgajai neizdevās, jo centralizēti apkopota šī informācija netiekot.
Darbu turpina LK krahu izmeklējošā Saeimas komisija.Tās pārstāvis Andrejs Elksniņš atzina, ka darbs iet uz priekšu, taču atklāt pēdējā laikā uzzināto viņš nav tiesīgs, jo komisijas sēdes ir slēgtas. Aizvien vairāk izskatoties, ka bankas sabrukumā vainojama ierēdņu nolaidība un Lietuvas amatpersonu nevēlēšanās dalīties ar svarīgu informāciju par LK lielākās īpašnieces Snoras bankas nedienām, kas aizsākušās jau 2009. gadā.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk