Cenšas nepieļaut garīguma ienākšanu Mārupē
No šī mēneša sākuma Mārupes novadā publiskai apspriešanai nodots moderns un inovatīvs projekts – kultūras un sociālais garīguma centrs “Kairos”, ko attīsta jezuīti Latvijā sadarbībā ar Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūriju. Neraugoties uz iedzīvotāju pozitīvo attieksmi pret jaunu garīguma centru Jaunmārupē, atsevišķi indivīdi aizsākuši aktīvu aģitēšanu un nomelnošanas kampaņu, tādējādi mēģinot nepieļaut garīguma centra atklāšanu Mārupē.
“Kairos” – kultūras un sociālais garīguma centrs veidots kā videi draudzīga un cilvēkiem brīvi pieejama būve, kuras mērķis panākt vides ekumenismu, kas nediskriminē pēc konfesionālās piederības un piedāvā mūsdienīgu, atvērtu un pieņemošu vidi ikvienam interesentam. Ēkas apjoms projektēts maksimāli kompakts un novietots tā, lai maksimāli pasargātu kokus no izciršanas, vienlaicīgi neatrodoties pārāk tuvu Neriņas upei.
Centrā plānotas vairākas daudzveidīgas aktivitātes un funkcijas, kas vērstas uz cilvēku labklājību un kalpošanu sabiedrībai, piemēram, sabiedriski pasākumi, izstādes, konferences, lekcijas, atbalsta grupas, terapijas un konsultācijas, interešu grupas, garīgā vadība, apmācība un dievkalpojumi u.c.
Lai arī sabiedriskajā apspriešanā izskan pozitīvi vārdi par jauno centru, atsevišķas personas uzsākušas nomelnojošanas kampaņu, norādot, ka Mārupes novads ir apdraudēts, tiks izcirsti 65 koki un netālu no skeitparka, neņemot vērā iedzīvotāju dažādās intereses, būvēts reliģisks rehabilitācijas centrs alkoholiķiem un bomžiem, to visu vēl potenciāli sasaistot ar pedofīliju un naudas atmazgāšanu.
“Tā ir nepatiesa un nomelnojoša informācija,” uzsver idejas autori, skaidrojot, ka Mārupes novadā nav jaunas, un mūsdienu prasībām atbilstošas kultūras celtnes, kas nodrošinātu maza un vidēja izmēra kultūras pasākumus.
“Mārupes novadā nav pietiekoši izvērsts sociālā atbalsta tīkls, kas būtu pieejams cilvēkiem viņu dzīvesvietas tuvumā. Piemēram, ir cilvēki, kas nav diagnosticēti kā slimi, bet, kas piedzīvo dažādus izaicinājumus dzīves ritma dēļ, kā, piemēram, stress, izdegšana, intensīva slodze darbā, ģimenes konflikti, tuva cilvēka, radinieka, vai dzīves biedra zaudējums, vai, kuri cīnās ar atkarībām, nereti spēj pildīt savas profesionālās saistības, tomēr personiskajā dzīvē mēdz izraisīt problēmas un konfliktus. Šajā centrā šiem cilvēkiem būtu iespējas saņemt atbalstu. Arī invalīdiem šajā rajonā nav atbilstoša piedāvājuma, kas nodrošinātu labāku sociālos iekļaušanos un socializēšanās iespējas. Tāpat arī veciem cilvēkiem un pensionāriem, kam ir grūtības veikt tālas distances, Jaunmārupē nav piemērotas un pieejamas tikšanās vietas,” skaidro baznīcas pārstāvji.
Mārupes novadā uz tūkstošiem iedzīvotāju nav nodrošināta vieta, kur cilvēki varētu realizēt savas reliģiskās vajadzības, apmeklējot dievkalpojumus, kā to paredz likumdošana. Turklāt šī celtne paredz atvērtību uz dažādām konfesijām līdz ar to ļaujot cilvēkiem šīs savas vajadzības realizēt.
Varam vien minēt kādu tumšu un savtīgu iemeslu dēļ uzsākta atsevišķu personu pretošanās kustība pret garīguma centra būvniecību Jaunmārupē, taču skaidrs, ka šāda veida centrs būs pirmais Latvijā un tas nevienam ļaunumu negrasās nodarīt – tieši otrādi, tas darbosies sabiedrības, jauniešu un ģimeņu labklājības un izaugsmes labā.
Vēl par tēmu:
Valdība piešķir 353 657 eiro koksngraužu postījumu seku novēršanai Jēkaba katedrālē
Ministru kabinets 25. oktobra sēdē lēma piešķirt 353 657 eiro no valsts budžeta programmas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, lai Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija atbilstoši Nacionālās...
Lasīt tālākDievturu garīdzniekiem plānots noteikt tiesības laulāt ar juridisku spēku
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem dievturu garīdzniekiem plānots noteikt tiesības laulāt ar juridisku spēku. Šobrīd...
Lasīt tālākPrezidents aicina mainīt likumu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nodrošināšanai
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien iesniedzis grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, lai pilnā mērā atzītu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas patstāvīgo un neatkarīgo (kanoniskajās...
Lasīt tālākSaeima tomēr pieņem Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu
Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības tiek nodotas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, ceturtdien, 24.martā, lēmusi Saeima. Trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstītais...
Lasīt tālākAizdomas, ka valsts šaurai interešu grupai ir gatava uzdāvināt Rīgas simbolu – Pēterbaznīcu
Rīgas Svētā Pētera baznīca – pilsētas dominante un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas “pērle”, – jau drīzumā varētu iegūt jaunu saimnieku. Saeimā šobrīd...
Lasīt tālākKam Saeimas deputāti grasās atdot Pēterbaznīcu?
Rīgas Svētā Pētera baznīca zināma kā viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs – Pēterbaznīca ir unikāls dievnams Latvijas...
Lasīt tālākSaeima tiek maldināta – t.s. vācu draudzei uz Pēterbaznīcu ir vismazāk tiesību no visiem iesaistītajiem
Jau kādu laiku atkal ir aktualizējies jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām – lai arī baznīca savā vairāk kā 800 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi...
Lasīt tālākSaeimas deputātu iniciatīva par katoļu līdzdalību Pēterbaznīcā izsauc plašu rezonansi
Turpinoties jau pirms vairākiem gadiem aizsāktajām diskusijām par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām, atsevišķi Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu iekļaut Pēterbaznīcas...
Lasīt tālākRomas katoļi: Pēterbaznīcai jākļūst par kopīgu lūgšanu vietu un kristiešu vienotības zīmi
Saeimas kuluāros un sabiedrībā turpinās karstas diskusijas par Rīgas Svētā Pētera baznīcu un to, kam jākļūst par baznīcas īpašumtiesību turētāju. Lai arī šobrīd no Saeimas vairākuma...
Lasīt tālākPēterbaznīcas atdošana LELB un Vācu draudzei – kārtējais negodīgais gājiens pret Latvijas sabiedrību un tās īpašumu
Turpinoties diskusijām par to, kam turpmāk jādeliģē Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, Saeima decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Rīgas svētā Pētera baznīcas...
Lasīt tālāk