Pieļauj Grieķijas izstāšanos no eirozonas
Vairāku Eiropas valstu centrālo banku vadītāji ir publiski komentējuši scenārijus, kas varētu attīstīties, ja Grieķija nespēs pildīt savas finanšu saistības un tai nāksies atgriezties pie nacionālās valūtas.
Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Pērs Jansons pagājušajā nedēļā intervijā Bloomberg atzina, ka valstu centrālo banku vadītāji daudzās Eiropas valstīs ir sākuši apspriesties, kas notiktu, ja Grieķija no eirozonas izstātos, un kādas būtu šāda soļa sekas. «Es negribētu paredzēt, ka šāds process būtu nesāpīgs un bez komplikācijām,» sacīja P. Jansons.
Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans izteicies, ka gala lēmums par izstāšanos no eirozonas ir jāpieņem pašai Grieķijai, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja valsts nepildīs savus solījumus, jaunu aizdevuma daļu tā nesaņems, un tādā gadījumā ir liela iespēja, ka valsts bankrotēs. Viņa kolēģis, Īrijas Centrālās bankas vadītājs Patriks Honohans uzskata, ka Grieķijas maksātnespēja eirovalūtai būtu graujoša, taču eiro ir izredzes to nepārciest. «Izstāšanās no eirozonas nav paredzēta ne likumos, ne līgumos, taču ir iespējamas situācijas, kas dokumentos nudien nav iestrādātas,» preses konferences laikā Tallinā pagājušajā nedēļā sacīja P. Honohans. «Kopumā ar šo procesu ir iespējams tikt galā. Tas, protams, būtu trieciens eirozonas pārliecībai par sevi, un tas daudz ko sarežģītu. Iznākums būtu nepievilcīgs, taču nav teikts, ka tas būtu arī nāvējošs.»
Eiropas Savienības ekonomisko un monetāro jautājumu komisārs Oli Rēns savukārt stāsta, ka Eiropa pašlaik ir krietni labāk sagatavojusies iespējamai Grieķijas aiziešanai no eirozonas nekā pirms diviem gadiem. Atšķirībā no 2010. gada, kad Grieķija pirmo reizi lūdza starptautisko aizdevumu, eirozona ir kļuvusi krietni elastīgāka pret šādiem iespējamiem scenārijiem. «Taču es joprojām esmu pārliecināts, ka Grieķija var palikt eirozonā un rast veidu, kā izpildīt savas saistības,» sacīja O. Rēns, kurš uzskata, ka Grieķijas situācija ārpus eirozonas būs vēl sliktāka nekā pašlaik.
Avots: nra.lv /Jānis Buholcs
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk