LLPA: IZM ir jāfinansē pirmsskolas pedagogu algas, lai pašvaldības varētu finansēt skolēnu brīvpusdienas
Vērtējot no efektīvas resursu sadales skatupunkta, nesen izskanējušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums uzticēt 1.-4. klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanu pašvaldībām ir apsverams tikai pie tāda nosacījuma, ja IZM no pašvaldībām pārņem pirmsskolas pedagogu algu finansēšana pilnā apmērā. Tā uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri.
Jāatgādina, ka brīvpusdienas no valsts budžeta tiek apmaksātas visiem 1.- 4.klašu skolēniem. Tas izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro gadā. Par šiem līdzekļiem ar bezmaksas maltīti tiek nodrošināti aptuveni 80 000 bērnu. LLPA piekrīt uzskatam, ka pašvaldības daudz efektīvāk sadalīs brīvpusdienām paredzēto finansējumu, turpinot apmaksāt pusdienas visiem pirmo četru klašu skolēniem vai arī tikai tiem bērniem, kuriem patiešām nepieciešams sociālais atbalsts. Piemēram, bērniem no daudzbērnu ģimenēm vai sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm. Taču šādā gadījumā valstij ir jāuzņemas pirmsskolas pedagogu algu finansēšana. Ja valsts nodod pašvaldībai funkciju, ir jāseko arī finansējumam. Šobrīd tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, atalgojums tiek nodrošināts no pašvaldību budžeta. Tas nozīmē, ka atalgojuma lielumu ietekmē katras pašvaldības finansiālās iespējas.
“LLPA varētu atbalstīt IZM priekšlikumu par brīvpusdienu apmaksu no pašvaldību budžeta, taču ar nosacījumu, ka valsts turpmāk uzņemsies pirmsskolas pedagogu darba algu finansēšanu,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
Kā zināms, turpinot darbu pie nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanas, Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi funkciju – dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai – nodot pašvaldībām.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk