Jūlijā straujš mazumtirdzniecības pieaugums
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga un pārsniedza 2018.gada jūlija rādītāju par 3,1% (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Tas bija augstākais rādītājs pēdējo trīs mēnešu laikā, kad mazumtirdzniecības rādītāji nepārsniedza 2% kāpumu.
Līdzīgi kā iepriekš, mazumtirdzniecības izaugsmi veicināja galvenokārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Jūlijā tas pieauga gandrīz visās preču kategorijās un par 5,9% pārsniedza 2018. gada jūlija rādītāju. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecībā (88%).
Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība. Straujāks pieaugums bija arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā. Jau otro mēnesi pēc kārtas sarūk mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība. Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos, ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Pieauga arī lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos. Par apmēram 1/3 pieauga arī mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus.
Degvielas mazumtirdzniecības apjomi ir mainīgi un pēc divu mēnešu sarukuma, šā gada jūlijā degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pieauga (par 1,7% gada griezumā).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi pēdējos trijos mēnešos pieaug mēreni, nepārsniedzot 2% robežu. Šī gada jūlijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4%, salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju.
Kopumā 2019.gada janvārī-jūlijā, mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 3% lielāks nekā 2018.gada atbilstošajā periodā.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos turpināsies mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. To veicinās darba algas pieaugums un esošā situācija darba tirgū.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk