FM: Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā turpina mēreni pieaugt
Šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 3,1%, kas ir straujākais mazumtirdzniecības kāpums pēdējo četru mēnešu laikā. Arī 2019. gada astoņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības izaugsme Latvijā bija 3,1% apmērā.
Tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos augustā mazumtirdzniecības pieaugumu nodrošināja tirdzniecības apjomu kāpums ar nepārtikas precēm, kur tirdzniecības apjomi 2019. gada augustā bija par 4,5% augstāki nekā pirms gada. Tajā skaitā degvielas tirdzniecība, kura veido aptuveni 20% no kopējiem mazumtirdzniecības apjomiem, palielinājās lēnāk – par 2,0%. Tādējādi, atskaitot degvielas tirdzniecību, nepārtikas preču mazumtirdzniecība bija augusi straujāk – par 5,5%.
Starp nepārtikas precēm tirdzniecības apjomu kāpums tika reģistrēts kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (+17,9% gada griezumā), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (+13,4%), mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā (+4,0%). Tāpat spēcīgu pieaugumu turpināja uzrādīt mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kā arī tirdzniecība interneta veikalos – attiecīgi par 20,5% un 23,0% salīdzinājumā ar pērnā gada augusta tirdzniecības apjomiem. Savukārt jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājumu uzrādīja apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, augustā to tirdzniecības apjomiem sarūkot par 3,1%. Gada griezumā par 1,9% samazinājās būvmateriālu jeb metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība, kas saistīts ar būvdarbu un būvniecības nozares izaugsmes palēnināšanos Latvijā.
Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos diezgan strauji pieaug pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, kā arī alkoholisko dzērienu cenas. Tā, piemēram, astoņos mēnešos pārtika un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par 3,1% (pēdējos četros mēnešos pieaugumam pārsniedzot 4%), savukārt alkoholiskie dzērieni – par 5,1%. Tas atspoguļojas augstākos mazumtirdzniecības rādītājos faktiskajās cenās, augustā mazumtirdzniecībai pārtikas veikalos faktiskajās cenās pieaugot par 5,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada un astoņos mēnešos par 5,4%. Turpmākajos mēnešos alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomus ietekmēs šā gada vasarā pieņemtie nodokļu grozījumi, kas stājās spēkā 1. augustā, paredzot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam samazināt par 15% līdz 2020. gada 29. februārim. Šīs akcīzes nodokļa izmaiņas tika ieviestas ar mērķi ierobežot potenciālo alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomu sarukumu Latvijas-Igaunijas pierobežā un akcīzes nodokļa ieņēmumu kritumu pēc tā, kad Igaunijā tika nolemts par akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu.
Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji joprojām ir stabili, septembrī pat uzrādot nelielas augšupvērstas izmaiņas. Iedzīvotāji pozitīvi vērtē savu pašreizējo finansiālo stāvokli, kā arī jūtas stabili savā darba vietā – tātad ir droši par saviem ienākumiem. Savukārt mazumtirgotāji nākamajiem trīs mēnešiem paredz augstākus pasūtījumu apjomus, kā arī sagaida uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu. Tādējādi turpmāk sagaidāms tirdzniecības apjomu mērens pieaugums, kas, augot iekšzemes patēriņam, šogad noteiks Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk