Lembergs: Latvija nav darījusi neko, lai mazinātu gaidāmo ekonomisko krīzi
Mēs varam sagaidīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, brīdināja Ventspils mērs Aivars Lembergs, vienlaikus norādot, ka šī ekonomiskā krīze nebūs tik smaga kā 2008. gada krīze.
“Latvijā iepriekšējā krīze bija daudz dziļāka, nekā tuvākajos un tālākajos kaimiņos, tā iemesla dēļ, ka to krīzi izraisīja “Lehman Brothers” krahs un vēl arī nekustamā īpašuma pārkāršana, bet ne jau Latvijā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Arī tagadējo krīzi lielā mērā veido amerikāņi,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tādas valstis, kas var izraisīt ekonomisko krīzi, pasaulē nav daudz. “Latvija noteikti starp tām nav,” piebilda politiķis.
“Problēma ar [iepriekšējo krīzi] bija tāda, ka “Parex” banka bija sapirkusies amerikāņu vērtspapīrus, kuri vienā dienā kļuva nevis par vērtspapīriem, bet par tualetes papīru, kā rezultātā izveidojās milzu caurums. Viņiem [“Parex” bankai] bija lieli ārzemju banku kredīti un viņi uzņēmās šo banku kredītu atmaksu no valsts budžeta, kas bija liels vājprāts, jo mēs paši uzdzinām sevi kokā. Valsts neatbild par privātu banku kreditoriem un saistību izpildi, bet pasaules varenie uzspieda uz Latviju un Latvija, protams, nolaida savus šortus un viņi izdarīja to, ko viņi gribēja ar Latviju,” ass savos izteikumos bija Lembergs.
Politiķis norādīja, ka pagaidām nav neviens liels bankrots un nav priekšstata, kādas bankām ir saistības ar lieliem vērsts papīriem ārzemju tirgos. “Šobrīd pasaulē veidojas krīze – mums ir viens zilonis trauku veikalā, kurš man ļoti patīk un kurš pirmo reizi pa ilgiem gadiem runā to, ko ASV prezidents domā un klaji dara to, ko citi darīja daudz rafinētāk, visu laiku muldot un melojot. Bet, ja mēs skatāmies no Latvijas attīstības viedokļa, tad ekonomiskie kara faktori ietekmē negatīvi visi pasauli, tai skaitā arī Latviju. Plus milzīgās ģeopolitiskās nepārvaramās domstarpības starp rietumiem un Krieviju, kā arī rietumiem un Ķīnu. To varētu mīkstināt, ja Latvijas ekonomiskā politika būtu adekvāta šiem notikumiem,” komentēja Ventspils mērs.
“Kādus soļus Latvija ir spērusi, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas? Tas pats attiecas uz kompānijām utt. Par to ir nepārtraukti jādomā,” uzsvēra Lembergs, tajā pašā laikā piebilstot, ka “šis ir cits stāsts un 2008. gada krīze neatkārtosies”.
“Pirmkārt, nekustamā īpašumu tirgus nīkuļo un nekāda pārkaršana te nevar būt. Pārkāršana var būt tikai būvniecības tirgū, bet arī tas drīz ies uz leju,” turpināja politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk