Ušakovs savulaik akceptējis “Rīgas Centrāltirgus” darījumu ar deviņu miljonu zaudējumu
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) atstājis mantojumu, kas var pašvaldībai nest vairāk nekā deviņu miljonu zaudējumus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Runa ir par ilgtermiņa saistībām Centrāltirgū, kurām beidzoties pašvaldības uzņēmumam būtu privātajai kompānijai jāatmaksā ieguldītais, un uzceltu ēku gadījumā tās jāatpērk. Šāds līgums varēja tikt noslēgts tikai pie viena nosacījuma, Ušakovs ir bijis īpaši labvēlīgi noskaņots pret šo tirgus nomnieku. “Nekā personīga” izpētītais aizved līdz Ušakova kādreizējā padomnieka Ērika Teilāna biznesa interesēm.
Vairāk nekā hektāru lielajā rūpniecības preču tirgū tikai dažās no padomju laikā uzslietajām būdām notiek tirgošanās pamatā ar drēbēm, sadzīves priekšmetiem un autolietām. Ķieģeļu ēkas – nolietotas un tukšas, teritorija nav labiekārtota.
Rūpniecības preču tirgus atrašanās ir stratēģiski labā vietā. 2013.gadā tika sludināts konkurss, kur meklēja šīs teritorijas attīstītāju. Pieteicās un uzvarēja viens pretendents, Igaunijā reģistrēta kompānija “Promenex OU”.
Igaunijas uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Igaunijas kompāniju dibina tikai dažus mēnešus pirms līguma parakstīšanas ar Centrāltirgu. Lai gan tas bija tikko dibināts un tam nebija nekādas pieredzes, akcionāra pārstāvis Nils Ušakovs darījumu akceptēja.
Līguma termiņš sākotnēji bija 12 gadi. Vienošanos parakstīja Igaunis Akis Kracht. Uzņēmumam noteica nomas maksu 100 000 gadā. Nomnieks apņēmās iekārtot stāvvietas un modernas tirdzniecības vietas. Ja kaut kādu iemeslu dēļ līgumu nāktos lauzt, Centrāltirgum būtu jāatmaksā “Promenex” ieguldījumi. Drīz vienošanos paplašināja ar vēl vairākām stāvvietām un lielu tirdzniecības centru. Līgumu pagarināja uz 3o gadiem. Ja ēkas uzceltu, tās Centrāltirgum būtu jāatpērk.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) norāda: “Tas absolūti ir neveiksmīgs stāsts. Tas galīgi nav izdevīgi priekš pilsētas. Īpašuma departaments viennozīmīgi visu laiku, kamēr es to arī vadīju, un arī tagad stāv pozīcijā, ka tai normai nav līgumā jābūt.”
Vaicāts, vai viņam ir nojausma, kas stāv aiz Igaunijas kompānijas, viņš atbild: “Man nav nojausma. Bet es saprotu, ka aiz tās idejas par intermodālo satiksmes mezglu stāv viena lielveikala būvniecība. Man ir šaubas, vai tā ir laba ideja, kāpēc valde akceptēja, ka tirgus teritorijā jābūt veikalam.”
“Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka “Promenex” bija uzsācis sarunas ar “Maximu Latvija”, lai rūpniecības preču tirgū būtu lielveikals. Pēc līguma darbības beigām, ēkas būtu Centrāltirgum jāatpērk.
Tirgū vēl līdz pavasarim saimniekoja Nils Ušakovs. Taču viņš pārcēlās uz Briseli un viņa vietā stājās Vadims Barraņiks. Barraņiks sešus gadus veco līgumu nolēma lauzt, jo vienošanos uzskatīja par Centrāltirgum neizdevīgu.
“Dot iespēju ieguldīt un pēc tam uzlikt pašvaldībai par pienākumu to apmaksāt absolūti nebūtu ne godīgi, ne saprātīgi, ne arī būtu kāda interese,” norāda Barraņiks.
Līguma izpilde bija Ušakovam svarīga. Tobrīd Rīga bija bez vadības, Dainis Turlais bija nogāzts, Burovam trūka atbalsts. Ušakovs prasīja Burovam nodrošināt līguma turpināšanu Centrāltirgū, pretī solot “Saskaņas” balsis par viņu kā mēru. Bet par Burovu nobalsoja arī Barraņņiks ar pārējiem neatkarīgajiem deputātiem.
Barraņiks neatkāpjas no līguma pārskatīšanas un augustā Centrāltirgus valdei lūdzis izvērtēt divus scenāriju – vai izslēgt strīdīgo pantu, vai līgumu lauzt. Būvatļauja beidzas pēc trīs mēnešiem, un nekādi būvniecības darbi joprojām nav uzsākti.
“Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks: “Plānotais projekta apjoms ir deviņi miljoni, pat nedaudz pāri. Tādas naudas mums nav. Tātad paši mēs to attīstīt nevaram. Ja tas projekts notiek, tajā apjomā arī īstenots, tad tas varētu būt plus. Kaut vai, ja mēs runājam par cilvēku plūsmu.
“Nekā personīga”: Investors no Igaunijas. Esat papētījis viņu?
“Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks: Es personīgi neesmu viņu pētījis.
“Nekā personīga”: Jūs teicāt, ka līgums ir izdevīgs pašvaldības uzņēmumam. Tad jau jūs zināt arī viņa spējas.
“Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks: Es teicu, ka, ja mēs meklējam iespējami labāko risinājumu, tad mēs arī varam tā teikt, ja vien mēs izņemam laukā centrāltirgum ne pārāk izdevīgos punktus. Patiesībā attīstīt šo teritoriju būtu izdevīgi.
Igauņu kompānijas meitas uzņēmuma “Promenex” juridiskā adrese ir Centrāltirgū. Tomēr valdes locekli Maksimu Rjabčikovu šeit sastapt neizdodas. Rjabčkovs ir saistīts arī ar citu nomnieku ”Kaufmann Concepts”, kam iznomāts Vidzemes tirgus. Ar tirgu apsaimniekošanu saistītie uzņēmumi aizved līdz uzņēmējam un bijušajam Ušakova padomniekam Ērikam Teilānam.
Visdrīzāk lielveikala būvniecība bija galvenais “Prominex” mērķis. Taču projekts iestrēga, un nekas nav uzbūvēts. “Maxima Latvija” atklāj, ka sarunas par lielveikalu rūpniecības preču teritorijā tiešām notikušas vairāku gadu garumā. Taču sadarbība šogad pārtrūkusi.
“Un “Maxima” bija iezīmēta kā attīstītājam visvēlamākais nomnieks, notika savstarpēju dokumentu apmaiņa. Taču nekādas vienošanās, ne nodomu protokola, ne priekšlīguma izskatā panāktas netika,” atklāj SIA “Maxima Latvija” valdes loceklis Jānis Vanags.
“Nekā personīga” rīcībā neoficiāla informācija, ka sarunas “Promenex” vārdā ar “Maxima Latvija” veica uzņēmēja Teilāna uzticības persona Boriss Carjovs. Viņa vārds tika minēts arī “Rīgas satiksmes” nanotehnoloģiju shēmās.
Barraņiks gaidīs no Centrāltirgus vadības aprēķinus, ko tirgus zaudēs, vienošanos laužot, un kādi kontroles mehānismi līguma turpināšanas gadījumā. Viņš gala lēmumu sola šī mēneša beigās. “Nekā personīga” zināms, ka neapmierinātību ar Burova solījuma nepildīšanu paudis Ušakovs un pagājušajā nedēļā to izteicis mēram tikšanās laikā Rīgā. Burovs to noliedz.
Ērika Teilāna deklarēta dzīves vieta ir Monako. Pēc “Nekā personīga” rīcībā esošās informācijas, viņš bagātajā kalnu valstī arī pavada lielāko daļu laika. Ušakovs uz “Nekā personīga” nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.
Centrāltirgus akcionāra pārstāvis Baraņņiks “Nekā personīga” sacīja, ka ar Vidzemes tirgus nomnieku, kas iespējams arī saistīts ar Teilānu, līgums beidzas šogad un tas noteikti netikšot pagarināts. Bet uz šo kādreiz tik labo vietu pašā Rīgas centrā tikšot rīkota izsole par ilgstošām nomas tiesībām.
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālāk