Septembrī pieaugušas patēriņa cenas
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %). Gada laikā cenas pieauga cūkgaļai (+11,4 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,8 %), mājputnu gaļai (+1,8 %). Dārgāki bija arī kartupeļi (+19,3 %), šokolāde (+7,9 %), olas (+5,3 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,9 %), makaronu izstrādājumi (+6,2 %) un rīsi (+12,3 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-9,5 %), kafija (-4,7 %), piens (-5,6 %), svaigas vai atdzesētas zivis (‑6,5 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,9 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 4,9 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt lētāka bija dabasgāze.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 4,6 %. Cenas palielinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem un televīzijas abonēšanas maksai.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 3,7 %, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 4,8 %. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 3,9 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai (-2,1 %), autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,2 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,3 %) un svaigiem augļiem (-7,8 %). Cenas samazinājās pienam (-4,3 %), piena produktiem (-1,7 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,0 %) un kafijai (‑1,1 %). Savukārt dārgākas bija olas (+2,5 %), šokolāde (+2,4 %), mājputnu gaļa (+1,0 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,5 %), augu eļļa (+4,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas apaviem pieauga par 10,3 %, apģērbiem – par 2,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa jūru. Noslēdzoties vasaras sezonai, lētāka bija vieglo automašīnu noma. Degvielai vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Benzīnam cenas samazinājās par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela bija par 0,6 % dārgāka.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9 %. Pieauga ārpusskolas pulciņu apmeklēšanas maksa, sadārdzinājās barība lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 2,1 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējā maksa par bērnu aprūpes pakalpojumiem samazinājās.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija augstākajai izglītībai, atkritumu savākšanai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt lētāka bija pirmsskolas izglītība, mājokļa īres maksa un viesnīcu pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk