Baltijas valstīs visaugstākais vidējā kredītņēmēja vecums ir Latvijā
SEB banku Baltijas valstīs veiktā salīdzinošā analīze par 2007. un 2011. gadā izsniegtajiem mājokļa kredītiem liecina, ka no visām Baltijas valstīm Latvijā ir visaugstākais vidējā kredītņēmēja vecums, bet Lietuvā ir visgarākais mājokļa kredīta atmaksas termiņš, turklāt šī tendence bija vērojama gan līdz ekonomiskajai krīzei, gan pēc tam. Igaunija izceļas ar vismazākajām vidējās aizdevuma summas svārstībām, kura ekonomiskās krīzes rezultātā visvairāk samazinājās Latvijā.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Baltijas valstu kredītņēmēju portrets ir samērā atšķirīgs, tomēr visās trīs Baltijas valstīs apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāji ir ņēmuši vērā krīzes gados gūtās mācības un, uzņemoties kredītsaistības, rūpīgi izsver savas iespējas – Latvijā ir būtiski samazinājusies vidējā kredīta summa un nedaudz pieaudzis kredīta atmaksas termiņš. No otras puses mēs redzam, ka ekonomikai atgūstoties, iedzīvotāji kļūst arvien aktīvāki – šī gada pirmajā ceturksnī jaunizsniegto mājokļu un būvniecības kredītu apjoms SEB bankā Latvijā sasniedza 8,14 miljonus latu, kas ir par 41% vairāk nekā 2011. gada 1. ceturksnī. Īpaši straujš pieaugums bija vērojams šī gada martā, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms pieauga līdz gandrīz 4 miljoniem latu”.
Visās Baltijas valstīs dominējošais mājokļa kredīta ņēmējs ir vīrietis, liecina SEB bankas Baltijas valstu dati. Visvairāk vīriešu, kuri uzņēmušies mājokļa kredīta saistības 2011. gadā bija Lietuvā (62%), Igaunijā – 57%, bet vismazāk – Latvijā (54%). Līdzīga tendence bija vērojama arī 2007. gadā.
Vidējais kredītņēmēja vecums Baltijas valstīs ir atšķirīgs. 2011. gadā Lietuvā un Igaunijā vidējais mājokļa kredītņēmēja vecus bija 35 gadi, Latvijā – 40 gadi, savukārt 2007. gadā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas no jauna izsniegto mājokļu kredītņēmēju vecums bija attiecīgi – 33, 35 un 44 gadi.
Lielākās mājokļu kredītu saistības naudas izteiksmē gan 2007., gan 2011. gadā bija Lietuvas iedzīvotājiem, kuriem mājokļa kredīta vidējā summa 2011. gadā bija 45 645 eiro, Igaunijā – 37 644 eiro, Latvijā – 34 523 eiro. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2011. gadā visvairāk vidējais kredīta apjoms samazinājās Latvijā (par 39%), Lietuvā – par 35%, bet Igaunijā šis kritums bija vismazākais – par 27%.
Salīdzinot ar 2007. gadu, visvairāk vidējais mājokļu kredītsaistību termiņš 2011. gadā ir sarucis Lietuvā. Igaunijā tas ir samazinājies nedaudz, bet Latvijā – pat nedaudz pieaudzis, lai gan Latvija no visām Baltijas valstīm izceļas ar visīsāko vidējo kredītsaistību atmaksas termiņu. Lietuvā pērn no jauna izsniegto mājokļu kredītu vidējais termiņš bija 29 gadi (2007. gadā – 21 gads), Igaunijā – 19 gadi (2007. gadā – 22 gadi) un Latvijā – 14 gadi (2007. gadā – 13 gadi).
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk