Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,2 %
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada janvārī bija par 9,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,7 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+16,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,6 %), mājputnu gaļai (+6,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,2 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+14,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,4 %), cukuram (+7,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), augļu un dārzeņu sulām (+3,8 %), jogurtam (+2,7 %), rīsiem (+10,1 %). Lētāks kļuva siers un biezpiens (-4,2 %), kafija (-1,9 %), sviests (-4,1 %), skābais krējums (-2,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,4 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 2,7 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,0 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī zobārstniecības pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 4,6 %, ko noteica cenu kāpums degvielai par 8,8 %, tai skaitā benzīnam – par 12,6 % un dīzeļdegvielai – par 7,2 %, kamēr auto gāzei vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2 %. Dārgāka kļuva personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, kā arī pasažieru pārvadājumi, tai skaitā pārvadājumi pa autoceļiem, aviopārvadājumi un pārvadājumi ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,3 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, rotaļlietām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,2 %, savukārt viesnīcu pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, telekomunikāciju pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+5,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Cenas pieauga arī mājputnu gaļai (+4,6 %), cūkgaļai (+2,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,6 %). Dārgāka kļuva šokolāde (+6,8 %), kafija (+3,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,8 %), makaronu izstrādājumi (+5,1 %), sviests (+3,0 %) un cukurs (+3,5 %). Cenas samazinājās biezpienam (-3,7 %) un olīveļļai (-6,5 %).
Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,0 %.
Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 9,4 %, bet apaviem – par 8,6 %.
Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 1.4 %. Cenas pieauga vispārējās medicīniskas prakses pakalpojumiem, ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra. Dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī farmaceitiskie produkti, savukārt cenu samazinājums bija slimnīcu pakalpojumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,6 %. Degvielai vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6 %, tai skaitā akcīzes nodokļa pieauguma ietekmē no 2020. gada 1. janvāra. Dīzeļdegvielai cenas palielinājās – par 5,9 %, benzīnam – par 5,1 %, un auto gāzei – par 5,4 %. Pieaugot braucienu maksai starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobusos, kā arī vilcienos, dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar vilcienu, savukārt pasažieru aviopārvadājumiem mēneša laikā cenas samazinājās.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,8 %, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, mājokļa īrei, ēdināšanas pakalpojumiem. Pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, sadārdzinājās atkritumu savākšana, savukārt elektroenerģijai un dabasgāzei janvārī cenas samazinājās. Mēneša laikā lētāki kļuva arī kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk