Fukušimas radioizotopi atklāti ASV piekrastē izzvejotos tunčos
Pie ASV krastiem noķertajās tunzivīs atklāti radioaktīvie materiāli no pērn kodolavārijā cietušās Fukušimas atomelektrostacijas, liecina ASV zinātnieku pētījums.
15 zilajās tunzivīs, kas pagājušā gada augustā noķertas Kalifornijas piekrastē, cēzija radioaktīvo izotopu Cs 134 un Cs 137 klātbūtne ir krietni augstāka nekā viņu sugasmāsās, kas tai pašā reģionā izzvejotas līdz 2011.gada 11.martā notikušajai avārijai.
Tiesa gan, kā uzsver pētnieki, radioaktivitāte nekādā ziņā nav paaugstināta tādā mērā, lai radītu draudus cilvēku veselībai – tā ir pat vairāk nekā kārtu zemāka par Japānā pieļauto līmeni un nesasniedz arī to dabā sastopamā radioaktīvā kālija K 40 līmeni, kāds parasti tiek konstatēts tunčos.
Tomēr šie atzinumi nepārprotami apliecina, ka tunči, pa saviem tradicionālajiem migrācijas ceļiem dodoties uz austrumiem, īsā laikā pārnesuši radioaktīvos materiālus no Fukušimas pāri Klusajam okeānam uz tūkstošiem kilometru tālām ekosistēmām, norādīts izdevumā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.
Zinātnieki atzīst, ka šis atklājums viņus pārsteidzis. Pēc Fukušimas avārijas paaugstināta radiācija gan tika konstatēta sīkākās zivīs un planktonā Japānas krastu tuvumā, bet līdz šim tika domāts, ka garajā ceļā pāri okeānam tunčiem būtu vajadzējis atbrīvoties no radionuklīdiem vielmaiņas ceļā.
Kā secinājuši pētījuma autori, iespējams, kā sākotnēji radioaktīvā cēzija klātbūtne tunčos bijusi daudz augstāka.
Zilie tunči nārsto Japānas vai Filipīnu piekrastē, un daļa jauno zivju dodas pāri Klusajam okeānam, sasniedzot pat Amerikas krastus. Zinātnieki norāda, ka viņu pētījumā pārbaudīti jauni, apmēram sešus kilogramus smagi tunči, kas varētu būt atstājuši Japānas piekrasti aptuveni mēnesi pēc avārijas, ap to laiku, kad notika lielākā radiācijas noplūde.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk