Valdības runas par koronavīrusa ierobežošanu atšķiras no darbiem – tai nekavējoties jāatkāpjas
Jaunā koronavīrusa epidēmija sasniegusi arī Latviju – līdz šim brīdim Latvijā kopumā izmeklēti 1538 pacienti, no kuriem 60 ir apstiprināta infekcija ar “Covid-19”. Lai arī ik dienu pasaules ziņas sākas ar jauniem faktiem par koronavīrusa izplatību un strauji aug gan inficēto, gan mirušo skaits, valdība mūs mierina, ka nav iemesla panikai un viss tiek kontrolēts. Līdz 14. aprīlim noteikta virkne ierobežojumu, tostarp aizliegti visi publiskie pasākumi, kuros apmeklētāju skaits plānots lielāks par 50, taču kā reāli tiek kontrolēta koronavīrusa izplatība?
Koronavīruss var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām (pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Atsevišķi eksperti ir brīdinājuši, ka koronavīrusa epidēmija varētu skart aptuveni divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju, ja vīruss netiks kontrolēts. Šogad ar “Covid-19” visā pasaulē inficējušies gandrīz 200 000 cilvēku, bet miruši vairāk nekā 7500.
Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, arī Latvija marta vidū pieņēma lēmumu izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot “Covid-19” izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Lai ierobežotu koronavīrusu, pārtrauktas mācības klātienē visās izglītības iestādēs, atcelti pasākumi un pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) miermīlīgi sola, ka atbildīgās iestādes izskatīs veidus, kādos nodrošināt to, lai “Covid-19” karantīnā esošie iedzīvotāji to nepārkāptu. Taču kā realitātē notiek šī pašizolēšanās?
Valsts ir noteikusi, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriežas mājās no ārzemēm, ir svarīgi ievērot 14 dienu pašizolāciju. Latvijā ieceļojošie tiek informēti uz visām valsts robežām, tomēr potenciāli saslimušo, ieceļojošo rīcība, lai maksimāli izvairītos no iespējamas vīrusa tālākas izplatīšanas, paliek uz pašu godaprāta. Tad kā valsts spēj izkontrolēt slimības izplatību, ja visu nosaka tikai katra cilvēka neviena nekontrolēta rīcība?
Skaidrs, ka valsts nevar katram cilvēkam nolikt blakus uzraugu, taču novērots, ka koronavīrusa kontrole un rūpes par cilvēku veselību ir tikai valdības vīru un sievu vārdos. Arvien biežāk mēs dzirdam par to, ka daudzi cilvēki, kas atbrauc, vēl dodas pastaigāties, ved bērnus uz bērnudārzu un neievēro pašizolāciju. Piemēram, nesen Liepājā bērnudārzā pieķerti vecāki, kuri mēģinājuši noklusēt nesenu bērna braucienu uz ārzemēm.
Arī pirmdien, 16. martā, kad no ārzemēm atgriezās liela daļa Latvijas pilsoņu un potenciālo “Covid-19” pārnēsātāji, tika novēroti vairāki gadījumi, kad tikko Latvijā ieradušies iedzīvotāji taisnā ceļā devušies nevis uz mājām, bet gan lielveikalu. Līdz četriem pēcpusdienā lidostā Rīga “Covid-19” analīzes veikuši tikai 65 cilvēki no kopumā aptuveni 5000 pasažieriem gan no Eiropas Savienības, gan trešajām valstīm. Lai gan pie abām atlidošanas izejām aktīvi strādāja mediķu punkti, to izmantot daudzi nav steigušies. Tad par kādu kontroli mēs varam runāt?
Arī tad, ja tomēr konstatē saslimšanu ar koronavīrusu, pašizolācija paliek uz paša cilvēka sirdsapziņas. Lai arī mums tiek norādīts, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi sazināsies ar inficēto tuvām kontaktpersonām un sniegs rekomendācijas turpmākai rīcībai, realitāte rāda, ka tas paliek paša saslimušā rokās. Arī Kaspars (vārds mainīts) atgriezās ar 9. marta reisu no Barselonas Spānijā un ar viņu sazinājās SPKC epidemiologi, lai informētu par to, ka reisā četriem pasažieriem konstatēta saslimšana ar koronavīrusu. Viņam izstāstīta nepieciešamā informācija saslimšanas prevencijai un ieteikts vērsties pie ārsta, ja parādās saslimšanas simptomi. Tiklīdz Kaspars konstatējis temperatūru ap 37 grādiem, viņš sazinājies ar 113 un mediķi ieradās nākamās dienas vakarā un noņēma analīzes, vienlaikus rūpīgi izmeklējot viņa veselības stāvokli un nosakot karantīnas režīmu.
Pēc tam, kad Infektoloģijas centrs jau paziņoja, ka analīžu rezultāti ir pozitīvi, viņš izvaicāts par savām gaitām pēc ceļojuma. Tajā pašā laikā satikto personu informēšana uzdota viņam pašam(!!!) – ar ģimenes ārstu uzdots sazināties gan viņam, gan visiem tiem, kuri kontaktējušies ar “Covid-19” slimnieku. Lai arī Kaspars sola ievērot mediķu norādījumus, nav garantijas, ka visi “Covid-19” slimnieki rīkosies atbilstoši, turklāt, iespējams, ir simtiem cilvēku, kas pat nenojauš, ka ir inficēti.
Lai arī valdība cenšas norādīt, ka viss tiek kontrolēts, ir saprotams, ka valdība neuzņemas atbildību par to, kas notiek, ja pacienti neievēro pašizolāciju. “Covid-19” slimnieks var izstaigāt gan lielveikalus, gan aizvest bērnus uz bērnudārzu un veikt vēl virkni darbību, kas apdraud sabiedrības veselību, kā rezultātā nekāda slimības ierobežošana reāli nenotiek.
Vienu no risinājumiem, kas tiek piedāvāts sociālajos tīklos, ir viesnīcu numuriņu piedāvāšana tiem, kuri šajās dienās atgriežas no ārvalstīm. Sociālajos tīklos tiek izplatīts aicinājums atsaukties viesnīcas, kas būtu gatavas brīvprātīgi uzņemt cilvēkus, kuriem ir nepieciešama pašizolācija. Viesnīcu numuriņiem ir jābūt slēdzamiem, ar atsevišķu sanmezglu. Pagaidām nav zināma valdības reakcija uz šādu iniciatīvu. Bet vismaz šī ir reāla iniciatīva atšķirībā no valdības solījumiem, ka viss tiek kontrolēts.
Tas, ar kādu vienaldzību tiek uztverta koronavīrusa ierobežošana, liek domāt, ka Latvijas atbildīgās personas nemaz vēl nav sapratušas, pie kādas krīzes “Covid-19” izplatība var novest. Šeit nepietiks ar demonstratīvu sasveicināšanos ar dūrēm, kā to dara Ministru prezidents Kariņš un veselības ministre Ilze Viņķele (AP!), vajadzīgs nopietns un drosmīgs plāns – Kariņam un Veselības ministrijai ir jābūt atklātiem un viņi nedrīkst slēpt informāciju, pat ja tas nozīmē, ka koronavīrusa saslimušo skaits ir daudz lielāks, nekā medijos tiek ziņots. Un ja šī valdība to nespēj nodrošināt, tad tai ir jāatkāpjas, jo šis būtu neīstais laiks, kad pie varas var atrasties mīksti un neizlēmīgi personāži ar iestudētām PR runām.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākVeselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālākIlgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi
Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...
Lasīt tālāk