Martā gada inflācija – 1,4 %
2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,9 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada martā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 14,0 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,1 %), cūkgaļai (+15,5 %), mājputnu gaļai (+6,5 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,1 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+9,1 %) un svaigiem dārzeņiem (+4,7 %). Dārgāka bija maize (+3,5 %), konditorejas izstrādājumi (+2,9 %), cukurs (+4,3 %), augļu un dārzeņu sulas (+3,4 %), rīsi (+9,5 %). Savukārt lētāks kļuva biezpiens (-9,1 %), piena produkti (-3,5 %), kartupeļi (-11,5 %), piens (-4,6 %).
Apģērbiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, bet apaviem – par 4,0 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,5 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,1 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 4,7%, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 8,1 % un auto gāzei – par 4,3 %, kamēr benzīnam vidējais cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,9 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 3,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,9 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 5,0 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, mājokļa īres maksai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un cietajam kurināmajam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,3 %.
2020. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Precēm cenas pieauga par 0,3 % un pakalpojumiem – par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem bija būtiska ietekme uz cenu kāpumu, tomēr zemāka akcīzes nodokļa pieauguma un sezonālo faktoru ietekmē, cenu izmaiņas bija mazākas nekā ierasts. Visbūtiskākā pazeminošā ietekme mēneša laikā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija maizei (+2,9 %). Cenas pieauga arī šokolādei (+4,9 %), cūkgaļai (+2,3 %), olām (+4,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,0 %), kafijai (+2,3 %), brokastu pārslām (+6.1 %) un sviestam (+2,8 %). Savukārt cenas krita svaigiem dārzeņiem (-3,7 %) un svaigiem augļiem (-2,6 %). Arī mājputnu gaļai (-2,0 %) olīveļļai (-10,6 %), pienam (-2,1 %) un kartupeļiem (-4,3 %) cenas mēneša laikā samazinājās.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. 2020. gada 1. martā pieauga akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.
Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbiem un apaviem ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 7,9 %, bet apaviem – par 15,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 2,6 %. Degviela kļuva lētāka par 7,0 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 8,3 %, benzīns – par 5,8 % un auto gāze – par 4,5 %.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,6 %. Vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, daiļliteratūras grāmatām un ziediem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, cietajam kurināmajam, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un mājokļa īres maksai.
Covid-19 ierobežojumi Latvijā marta mēnesī, ņemot vērā cenu reģistrēšanas grafiku, ietekmēja tikai komplekso ceļojumu un pasažieru pārvadājumu pa jūru apakšklases. Neskatoties uz to, ka šīm apakšklasēm aprēķins balstās uz mazāku cenu skaitu nekā ierasts un līdz ar to atspoguļo tikai marta pirmās puses cenu izmaiņu tendences, kopējais patēriņa cenu indekss atbilst kvalitātes prasībām un ir uzskatāms par ticamu.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk