Lembergs: Latvijai nav tik daudz naudas, kā mēģina iestāstīt Kariņš
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nepārzina situāciju vai arī apzināti melo, sacīdams, ka Latvijai ir daudz naudas, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa izteikumus, ka Latvija ir labā finansiālā stāvoklī, Lembergs uzsvēra, ka patiesībā Latvijai nav daudz finanšu rezervju.
“Pirmkārt, sociālā budžetā atlikums pēc valdības datiem ir viens miljards eiro. Bet sociālais budžets ir priekš tam, lai maksātu pensijas. No tā, ka tur ir uzkrāts viens miljards, pensionāri laimīgāki nepaliek, jo viņiem no tā pensija nemainās, bet uzkrājumam jābūt, jo, ja ir krīze, tad sociālā nodokļa maksājumi samazinās, bet pensijas tik un tā ir jāizmaksā. Tā kā teikt, ka pa šo miljardu kāds ir bagātāks, nevar, jo tas ir krīzes pārvarēšanas fonds un rezervei ir jābūt, jo skaidrs, ka pensionāriem jāsaņem pensijas. Bet vairāk nekādas citas naudas nav,” norādīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecības rādītāji pirmos divus mēnešus, neskatoties uz to, ka vēl nebija krīze, bija ļoti slikti, nepildot budžeta ieņēmumus, līdz ar to tie esot meli, ka “Latvijā ir kaut kādā nauda paslēpta zeķē”.
“Kariņam tādas naudas nav,” uzsvēra Lembergs, turpinot, ka Latvija var aizņemties starptautiskajos tirgos, bet cita avota, kur gūt naudu, Latvijai nav.
Tāpat viņš norādīja uz to, ka Latvijai kāds sabiedrotais var sniegt ekonomisko palīdzību, bet pagaidām neviena mūsu sabiedrotā, kas Latvijai sniegtu krīzes pārvarēšanai, ekonomisko palīdzību nav.
“Līdz ar to Latvijai ir jāaizņemas. Jautājums – cik, uz kādiem procentiem un uz kādu laiku? Pēdējā ziņa bija tāda, ka Latvija ir aizņēmusies vienu miljardu eiro. Es domāju, ka tas ir par maz. Vajadzēja vairāk. Bet tas nenozīmē, ka šī nauda ir jāiztērē, bet, lai vienkārši tā nauda ir. Bet aizņēmās viņi uz trīs gadiem – tas mani milzīgi pārsteidza, jo 350 miljoni eiro gadā jāatdod – Latvijai tas būs ļoti smagi,” uzskata Lembergs.
Viņa ieskatā, šādas krīzes pārvarēšanai vajadzēja aizņemties uz vismaz desmit gadiem. “Kā var aizņemties trīs gadiem? Tas ir kaut kādiem vienreizējiem investīciju projektiem, kas pēc tam ražos naudu. Tas, ka ir jāaizņemas man ir skaidrs, bet uz trīs gadiem – to es nesaprotu,” piebilda politiķis.
“Tā pieeja ir ļoti vienkārša – ja iekšzemes kopprodukts samazinās, piemēram, par 5% šogad, tad iztrūkums ir 1,5 miljardi eiro un tas ir jāaizlāpa,” skaidroja Ventspils mērs.
“Bet to krīzi nerada tikai Covid-19. To rada arī izmaiņas banku sektorā, kas nosaka, ka tās vairs nav bankas, bet tikpat kā krājkases, un otra lieta ir nodokļu reformas ļoti sliktie rezultāti. Tāpat transporta sistēmas sagrāve Linkaita un JKP vadībā, tranzīta sagrāve – tas viss kopā veido bāzi stagnācijai vai recesijai, un to var pārvarēt tika ar papildus finanšu resursiem, bet jāprot arī iztērēt to naudu,” norādīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk