“PNB bankā” naudas pietiks tikai Noguldījumu garantiju fondam, pārējie kreditori paliks bešā
Vīrusa epidēmija šopavasar aizēnojusi ”kapitālo remontu” bankās, taču tas turpinās. Pusgada laikā kopš “PNB bankas” slēgšanas atklājies, ka kredītiestādē ir gandrīz uz pusi mazāk naudas nekā vajadzētu būt. Iztrūkums bankā bijis vismaz divus gadus, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tai ļāva turpināt strādāt un piesaistīt jaunus klientus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Krievijas un Lielbritānijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošās “PNB Bankas” grūtības sākās 2017. gadā. FKTK banku sodīja par Ziemeļkorejas sankciju apiešanu. Prasības kļuva stingrākas, saruka ienākumi par riskantu klientu apkalpošanu.
Pirms gada Eiropas Centrālā banka (ecb) “PNB banku” pārņēma savā uzraudzībā. ECB secināja, ka naudas nepietiek. “PNB” solīja naudas trūkumu risināt: pārdot vēja enerģijas kompāniju “Winergy”, pensiju fondus, apvienoties ar citu Latvijas kredītiestādi “Privatbank”. ECB pret citas bankas pirkšanu iebilda, pārējos solījumus banka nepildīja pati.
Jūnijā Guseļņikovs un viņa ģimenes locekļi savas akcijas pārdeva. Jaunie akcionāri ar miljardieri Rodžeru Tamrazu priekšgalā solīja ieguldīt 150 miljonus eiro. Taču ECB tam vairs nenoticēja. FKTK apturēja bankas darbību, pieprasīja tās maksātnespēju. Par administratoru iecēla Vigo Krastiņu. Valsts izmaksāja garantēto summu mazajiem noguldītājiem. Tagad savu kārtu gaida ap 460 kreditoriem, kas vēlas no bankas saņemt 470 miljonus eiro. Rindā ir arī – “Rīgas namu pārvaldnieks”, kam bankā palika seši miljoni eiro.
“PNB bankas” aktīvu vērtība ir aptuveni 280 miljoni eiro. Ar to knapi pietiek, lai kompensētu bankas klientiem jau izmaksāto naudu no Noguldījumu garantiju fonda. Pārējiem, ieskaitot Rīgas namu pārvaldnieku, naudas nepietiks.
Šobrīd notikusi pirmā “PNB bankas” kreditoru sapulce. “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis sapulcē iekšā netika, jo uzņēmuma pagaidu valde nebija noformējusi atbilstošu pilnvaru.
Savus pārstāvjus bija atsūtījuši citi kreditori: pazīstams armēņu komiķis un aktieris (Garik Martirosyan), Kipras firma, kam Krievijā pieder cukurfabrika, Singapūras kompānijas, kas piedalās iepirkumos Kazahstānā. Lielākā daļa ir ārzonās reģistrēti uzņēmumi, kuru īpašnieki ir labi noslēpti. Bet lielākais kreditors ar 242 miljoniem eiro ir valsts Noguldījumu garantiju fonds, kas naudu saņems pirmais.
“PNB Bankas” administrators Vigo Krastiņš: Tās mūsu aplēses bija, ka tas optimālākais variants, ka šajā procesā varētu būt atgūti apmēram 280 miljoni. Protams, var izrādīties sliktāks scenārijs, kad mazāk var tikt atgūts. Tai pat laikā mēģināsim darīt visu, lai pietuvinātos varbūt šim pozitīvākam scenārijam vairāk atgūt, ka varbūt varētu būt pēc tām šobrīd aplēsēm bija kaut kādi 350 miljoni.
“Nekā personīga”: Liela daļa kreditoru lielu daļu savas naudas neatgūs.
“PNB Bankas” administrators Vigo Krastiņš: Jā.
“Nekā personīga”: Kāds ir šis “PNB” kreditoru loks? Kas ir tie noguldītāji?
“PNB Bankas” administrators Vigo Krastiņš: Noguldītāji, protams, ir ļoti dažādi – gan no vietējām kompānijām, fiziskām personām, gan, protams, ļoti daudz ir ārvalstu kompānijas un arī ārvalstu fiziskas personas.
Administratora aplēstā summa ir divreiz mazāka nekā tas, cik vērti ”uz papīra” bija “PNB bankas” īpašumi, kredīti un citi aktīvi. Nekustamie īpašumi bija novērtēti pārāk augstu, un Krievijā izsniegti kredīti izrādījās neatgūstami. Taču administrators un uzraugi nav lūguši likumsargiem izmeklēt “PNB” vadības un īpašnieku rīcību.
“PNB Bankas” aktīvi
- 2019. gada septembrī: 533 miljoni eiro
- 2020. gada martā: 278 miljoni eiro
“Kad banka darbojas, aktīvi tiek vērtēti pēc darbības turpināšanas principa, savukārt, bankai atrodoties jau maksātnespējas procesā, bankas aktīvi tiek vērtēti pēc darbības neturpināšanas principa. Šiem principiem gala rezultāts – aktīvu vērība – ir atšķirīgs, tas arī ir jāņem vērā. Protams, mēs nevaram izslēgt arī kaut kādu negodīgu rīcību, tīri teorētiski runājot. Savukārt visus šos te aspektus rūpīgi vērtē arī bankas administrators. Mēs, kā uzraugi, neesam samazinājuši uzraudzības darba apjomu un turpinām rūpīgi sadarboties ar administratoru,” norāda FKTK Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure.
“Lai vērstos jebkurā tiesībsargājošā iestādē, pa priekšu ir precīzi jānokonstatē, kas tad ir pārkāpts vai kāds nodarījums ir nodarīts. Tad, kad tas ir konstatēts un ir savākti arī attiecīgi pierādījumi, tikai tad var sekot kaut kāds nākošās darbības – vai vēršanās tiesā vai tiesībsargājošās iestādēs,” saka Krastiņš.
Kopš septembra “PNB bankas” maksātnespējas process izmaksājis septiņus miljonus eiro. Administrators mēnesī saņem 75 000 eiro. Divarpus miljoni tikuši auditoriem “Ernst & Young”.
Krastiņš norāda: “Ar “Ernst & Young” šajā procesā mēs jau startējām kā vienota komanda, jau šajā izvēles visā procesā. Konkrētajā gadījumā “Ernst & Young” ir iesaistīts visās darbībās, kas ir uzlikts man kā pienākums, ko veikt. Tātad visās šajās aktīvu novērtēšanās, pārvērtēšanās, darījumu izvērtēšanās viņi piedalās. No mūsu apstiprinātā likvidācijas plāna ir paredzēts, ka kopējais maksātnespējas procesā nu prognozētais budžets varētu būt, ja es nemaldos, laikam aptuveni uz kaut kādiem 12 – 15 miljoniem, tātad uz visiem pieciem gadiem saistībā ar šiem te pieaicinātiem speciālistiem. Tur, protams, iekšā ļoti liela pozīcija ir tieši ar tiesvedībām saistītās izmaksas. Viena no lielākām pozīcijā tieši sastāv tiesvedības, kas ir ārpus Latvijas.”
Vaicāts, kādas šobrīd ir aktuālās tiesvedības, Krastiņš atbild: “Aktuālas tiesvedības ir kādas 30 vismaz.”
Papildus speciālistu algošanai “PNB Bankas” procesā būs arī citi izdevumi. Kopējais budžets piecos gados būs 48 miljoni eiro. Šādu summu atbalstīja kreditoru sapulce, kur balsu vairākums pieder FKTK Noguldījumu garantiju fondam.
Zvērināts advokāts, “PNB Bankas” kreditoru pārstāvis Armands Rasa norāda: “Kopumā pārstāvu “PNB bankas” maksātnespējas procesā 16 kreditorus par kopējo summu nepilni 16 miljoni eiro. Šobrīd atbilstoši tiem lēmumiem, kas tika pieņemti sapulcē, kreditori uzskata, ka viņi ir izstumti no jebkādas līdzdarbības šajā procesā. Reti kurš sagaida vai cer, ka būs vēl kāda kreditoru sapulce šajā maksātnespējas procesā.”
Pārbaudot klientu līdzekļus, par aizdomīgiem atzīti vairāki desmiti miljonu eiro. Ja tos konfiscēs un ieskaitīs valsts budžetā, tad kreditoriem tiks vēl mazāk naudas. Tad nepietiks arī Noguldījumu garantiju fondam.
“Un šobrīd tā pieeja ir tāda, kā pēc iespējas… Pie kam, tā pieeja neradās septembrī, tikko kā maksātnespējas process tika pasludināts, tā pieeja radās oktobra beigās, novembrī, kad masveidā no garantēto atlīdzību saņēmēju saraksta tika izslēgts ļoti daudz klientu, kas attiecīgi garantētās atlīdzības līdz šim brīdim nav saņēmuši. Un tai pašā laikā ne visi no šiem klientiem ir saņēmuši jelkad kādus pieprasījumus sniegt informāciju par konkrētiem darījumiem,” saka Rasa.
Savukārt Krastiņš norāda: “Tā lielos vilcienos jau nekas nav mainījies. Kreditori, izlemjot sadarboties ar šo banku, noguldot šeit naudu, noteikti arī vērtēja šo bankas stāvokli. Līdz ar to jautājums ir arī viņu pašu pusē, kā viņi ar savus finanšu pārvaldības riskus izvērtējuši ar saviem sadarbības partneriem.”
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk