Gatavi apgrūtināt arī Saeimas atlaišanu
Politologi un eksperti brīdina: politiķu nepārliecinošie argumenti un neskaidrie mērķi, grasoties sarežģīt referendumu ierosināšanas kārtību, ne vien raisa bažas par demokrātiju, bet arī apdraud likumdošanas loģiku. Jo īpaši jūtīga ir ideja mainīt Saeimas atlaišanas kārtību, nosakot, ka to varēs rosināt tikai 150 000 vēlētāju.
Jāatgādina, ka pirms šogad februārī notikušā divvalodības referenduma politiskajos kuluāros sākās diskusija par nepieciešamību novērst apzinātu sabiedrības musināšanu par jautājumiem, kuru mainīšana jau apriori ir neiespējama. Diskutējot par pārāk brīvu referendumu rosināšanas kārtību, politiķi minēja tādus argumentus kā mazākuma diktāts, apzināta etnisko domstarpību kurināšana un nepieļaujama diskusija par vērtībām, uz kurām būvēti valsts pamati. Šo aspektu kontekstā deputāti apsprieda iespēju mainīt Satversmi, definējot negrozāmas valsts pamatvērtības un jautājumu loku, par kuriem nedrīkst rosināt referendumu. Tāpat Saeimā nonāca likumdošanas izmaiņas, kuru mērķis ir padarīt stingrāku referendumu rosināšanas kārtību.
Šobrīd referenduma norise paredz trīs secīgus posmus. Sākotnēji idejas virzītājiem ir jāsavāc 10 000 parakstu, lai pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par valsts līdzekļiem varētu organizēt otro parakstu vākšanas kārtu ar mērķi savākt vienas desmitās daļas jeb aptuveni 150 000 vēlētāju parakstus. Ja tas izdodas, notiek trešais posms, t.i., pati tautas nobalsošana.
Tiesa, jau aprīļa beigās parlaments otrajā lasījumā akceptēja jaunu principu, nosakot, ka referenduma organizēšanai uzreiz ir jāsavāc 150 000 parakstu un tas jādara iniciatoriem pašiem.
Lai gan sākotnēji parlaments definēja, ka demokrātijas principu vārdā jaunā kārtība neattiektos uz referendumiem par Saeimas atlaišanu, šobrīd partija Vienotība rosina tomēr visos referendumos ievērot vienādus principus. Kā Neatkarīgajai uzsvēra šā priekšlikuma iesniedzējs, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis: «Visi referendumi ir līdzvērtīgi, un izņēmumi nav loģiski.» Savukārt CVK pārstāvji Neatkarīgajai atzina, ka pagaidām attiecībā uz Saeimas atlaišanas kārtību likumdošanā ir izveidojies caurums. Proti, pasakot, ka visos pārējos gadījumos referenduma rosinātājiem pašiem būs jāsavāc 150 000 parakstu, likumdevēji pagaidām nav pateikuši, kāda kārtība būs jautājumam par parlamenta darbu. Arī Satversmes 14. pantā, kurā noteiktas pilsoņu tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, nav noteikta precīza procedūra – vai paraksti ir jāvāc vienā vai divās kārtās. Līdz ar to, ja līdz oktobra vidum precīzāks regulējums nebūs noteikts, var rasties juridiski sarežģījumi, kuru risināšanā būtu jāiesaista tiesību eksperti.
Tikmēr eksperti pauž gluži citas bažas. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka jau pašos pamatos vēlme apgrūtināt referendumu ierosināšanu ir demokrātijas ierobežošana, taču šādas kārtības attiecināšana uz parlamenta atlaišanu būtu kategoriski nepieļaujama. «Latvijā vara, kā zināms, pieder tautai, taču politiķi grasās to ierobežot, primāri pasargājot paši sevi,» norādīja eksperts. Šim viedoklim daļēji piekrīt arī koalīcijas spēku pārstāvis, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, viņaprāt, deputātiem nopietni jādiskutē, iekams atbalstīt radikālo ieceri. «Saeimas atlaišanas kārtībai ir drīzāk simboliska nozīme, jo maz ticams, ka šāds referendums jebkad tiktu rosināts. Taču tieši emocionālā ziņā, manuprāt, nevajadzētu sabiedrībai atņemt apziņu, ka tai ir viegli lietojams mehānisms paust savu gribu attiecībā uz parlamentu,» atzina R. Dzintars. Politiķis gan piebilda, ka, viņaprāt, referendumu rosināšanas kārtība vēl piedzīvos plašas diskusijas Saeimā un līdz galīgajam, trešajam, lasījumam, visticamāk, augstais 150 000 parakstu slieksnis tiks samazināts.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Saeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākPielaidi valsts noslēpumam vajadzēs arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem
Lai nodrošinātu, ka visiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļiem ir pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras uz laiku Līgai Rasnačai
Saeima ceturtdien, 13.martā, apstiprināja 14.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku Līgai Rasnačai. Pirms Saeimas balsojuma L.Rasnača deva deputāta svinīgo solījumu, ko apliecināja ar savu...
Lasīt tālākMinistru prezidente uzdod izveidot rīcības grupu birokrātijas mazināšanai
Ministru prezidente Evika Siliņa Valsts kancelejas direktoram uzdevusi izveidot birokrātijas mazināšanas rīcības grupu. Tās uzdevums būs apzināt valsts pārvaldē pastāvošo administratīvo...
Lasīt tālākSaeimas komisija atbalsta pielaides valsts noslēpumam nepieciešamību arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem
Lai nodrošinātu, ka visiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļiem ir pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien,...
Lasīt tālākSiliņas valdībā darbu uzsāk jaunie ministri
Ceturtdien, 6. martā, Saeima izteica uzticību un Ministru kabineta locekļu amatā apstiprināja izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi, labklājības ministru Reini Uzulnieku un satiksmes...
Lasīt tālākLembergs ironizē par faktu, ka Augulis neesot pienācīgi risinājis demogrāfijas problēmas
Politiķis Aivars Lembergs ironiski komentēja labklājības ministra Ulda Auguļa nomaiņu valdības “restarta” procesā. "Tikko no amata nometa Auguli. Neesot pienācīgi risinājis demogrāfijas...
Lasīt tālākBudžeta komisiju turpmāk vadīs Anda Čakša
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpmāk vadīs Anda Čakša. To ceturtdien, 27. februārī, nolēma komisijas deputāti. “Budžeta komisijas darbs aktīvi turpināsies, un priekšā...
Lasīt tālākKristīne Lemberga: budžeta disciplīna paliek nerakstīts likums “Latvijai un Ventspilij” un Aivaram Lembergam
Budžeta disciplīna vienmēr partijai "Latvijai un Ventspilij" būs svarīga, intervijā "Ventas Balss" sacīja politiķa Aivara Lemberga dzīvesbiedre Kristīne Lemberga. Runājot par to, ka pašreizējam...
Lasīt tālākNozares organizācijas neizprot premjeres lēmumu saistībā ar Auguļa demisiju
Pensionāru federācija paziņojumā medijiem pauda dziļu neizpratni un sašutumu par Auguļa demisijas pieprasījumu,un vēlas detalizētu skaidrojumu tās iemesliem. Federācija norādīja, ka Uldis...
Lasīt tālāk