• Tweet

Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteiktie kandidāti, visticamāk, visi izturēs drošības iestāžu slepeno pārbaudi. Jo vairākumam jau patlaban ir darbam nepieciešama speciālā pielaide valsts noslēpumam. Un tas nozīmē, ka Tieslietu padomei no astoņiem kandidātiem ar līdzvērtīgu izglītību un darba stāžu būs jāizraugās piemērotākais pretendents ģenerālprokurora amatam.

“Nekā personīga” aptaujātie eksperti uzsver, ka visu izšķirs vīzija ar kādu konkursā startē kandidāti.

Ģenerālprokurora atlasē pirmo reizi izmantos jaunu kārtību. Un to izraudzīsies Tieslietu padome nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, kā līdz šim. Tas paver ceļu lielākai konkurencei. Tieslietu padome noteikusi vispārīgus kritērijus, kuriem atbilst gandrīz visi pretendenti.

Uz augsto amatu kandidē seši pašreizējie tiesu varas pārstāvji – Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.

Konkursa pretendents ir arī bijušais prokurors Aldis Pundurs, un Gunārs Kūtris – bijušais virsprokurors un Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

Visiem kandidātiem ir augstākā juridiskā izglītība. Visiem, izņemot Punduru, ir arī vadības pieredze. Prasītā akadēmiskā pieredze nav tikai Meistaram, Mickevičam un Ilsterim.

Likumu izstrādes procesā vairāk vai mazāk iesaistīti bijuši gandrīz visi. Izņemot Mickeviču un Punduru, kurš pēdējos gadus darbojies advokatūrā. Visi pretendenti runā angļu valodā, tiesa vidējā līmenī, Stukāns pamatlīmenī pārvalda arī vācu, bet Ilsteris – franču valodu.

Ar politiskajām partijām saistīti divi kandidāti – Pundurs ir Nacionālās apvienības biedrs. Kandidāts Kūtris kā partijas “No sirds Latvijai” bijis ievēlēts 12.Saeimā, bet no ZZS saraksta startēja pēdējās parlamenta vēlēšanās, Saeimā neiekļuva un patlaban nav nevienas politiskas partijas biedrs.

Tieslietu padomes ietekmīga persona ir tās vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Ģenerālprokurora atlasē lielu lomu spēlē arī Ēriks Kalnmeiers, kurš šo amatu ieņēma līdz šim. Kamēr Tieslietu padomes līderis publiski nav izteicies ne par vienu no kandidātiem, Kalnmeiers pirms balsojuma nosaucis divus savus favorītus.

“Jā, es esmu aicinājis divus būt aktīviem un tas ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, kuram arī es ieteicu būt drosmīgam un startēt,” TV24 norādījis Kalnmeiers.

Bijušais Valsts prezidents, bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers pauž: “Viennozīmīgi nedrīkst saukt savus favorītus pirms ir sācies vērtēšanas process. Tā atkal ir reputācijas lieta, to saka ieinteresēta persona un nākošais jautājums, vai tāda persona var lemt (par nākamo ģenerālprokuroru). Jo šai personai jau ir skaidrs, ko viņa grib. Jaunā kārtība demonstrē, ka darbojošās personas līdz galam neizprot, cik nopietns ir šis process, kurā izraugās ģenerālprokuroru.”

Savukārt bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte norāda: “Ja (pašreizējais) ģenerālprokurors ir dalībnieks Tieslietu padomē un plāno piedalīties balsojumā par ģenerālprokurora kandidātiem, pareizāk būtu bijis nenosaukt savus favorītus. Viņš savas domas varēja izteikt padomē, apspriežot kandidātus, bet tā atklāti, esot vēl Tieslietu padomes loceklis, viņš nerīkojās pareizi.”

Pret dažiem ģenerālprokurora kandidātiem sāktas aktīvas kampaņas. Juris Juriss, kurš uztur valsts apsūdzību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, rakstu sērijās “Neatkarīgajā” izpelnījies pārmetumus par vairākām likumu iniciatīvām cīņai pret naudas atmazgāšanu. Izveidota arī mājas lapa, kurā viņam pārmesta darbošanās Ventspils tranzītuzņēmēju arestētās mantas pārvaldītāja un Lemberga kādreizējā lietu kārtotāja Šveices advokāta Rūdolfa Meroni interesēs.

Vaicāts, vai tā ir laba vai slikta zīme, ka pret kādu no kandidātiem notiek atklāta anti kampaņa, Zatlers atbild: “Tā noteikti ir laba zīme. Jo jābūt ir motivācijai, kādēļ, lai šādu kampaņu veidotu. Tātad kaut kas slēpjas zem tā, kāpēc šis cilvēks nepatīk. Es ceru, šoreiz būs tas gadījums, ka prokuratūras vadību nesaskaņos ar kādiem cilvēkiem, kas ir politikā vai kas vēl trakāk, ārpus politikas. Tas laiks ir garām!”

Nākamo ģenerālprokuroru jūnija sākumā izraudzīsies 15 Tieslietu padomes locekļi. Viņu vidū divi politiķi – tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, jau minētais ģenerālprokurors, vairāku tiesu varai piederošu pārstāvju, kā notāru, advokātu un tiesu izpildītāju vadība, un deviņi tiesneši. Juris Stukāns nonācis abās pusēs, ir gan Tieslietu padomes pārstāvis, gan viens no kandidātiem, par ko padomei jābalso. Un pēc ekspertu sacītā, Stukānam nebūtu jāpiedalās balsojumā pašam par sevi. Stukāns raidījumam sacīja, ka to izlems sēdē.

Par to, kāds būs nākamais ģenerālprokurors pēc ekspertu domām liecina kandidātu konkursā iesniegtās koncepcijas. Pieci no pretendentiem raidījumam atļāva ar tām iepazīties.

Kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem Koncepcijās kandidāti minējuši nepieciešamību mainīt prokurora lomu un veicināt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

“Tev ir jāredz prokuratūras loma valstī. Tev ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim es teiktu viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa. Un tas ir saistīts ar juridisko izglītību, profesionalitāti un, es teiktu, arī zināmu rutīnu. Pamatproblēma ir tā, ka juridiskā un kriminālizmeklēšanas izglītība mums nav pietiekošā līmenī. Tas ir permanenti un visu laiku tā ir bijis. Un tādā vidējā laika posmā tas būtu galvenais, kam būtu jāpievērš uzmanība. Taču šķiet, ka prokuroru izglītība ir labāka nekā izmeklētājiem. Un, iespējams, varētu palielināt prokuroru lomu šajā pirmajā stadijā, ne tikai pasīvi novērot, bet faktiski vest procesu. Un policija darbojas kā iestāde prokuratūras uzdevumā. Tāda sistēma ir daudzās valstīs,” norāda Valsts prezidents Egils Levits.

Savukārt Šteinerte pauž: “Ar likumu palīdzību var izdomāt, kā izvairīties no šiem drausmīgi garajiem procesiem. Jo ne tas rada cilvēkos objektivitātes sajūtu, ka lieta velkas, cietušie bez maz paspēj puse apmirt (tas nedaudz pārspīlējot), bet principā- tā ir. Mēs kādreiz vienā instancē skatījām lietu, augstākais 8 – 9 mēnešus. Skaidrs, varbūt nebija tik sarežģītas lietas, bet, ja, lietu skata 10 gadus, es nezinu, vai tas ir reāli. Jo, vai var novērtēt tā nozieguma smagumu pēc 10 gadiem. Tur gads, divi, trīs – vēl var saprast. Tagad tur skatās – advokāts var, nevar. Agrāk bija tā, ja advokāts uzņēmās šo lietu, viņš nedrīkstēja ņemt citas lietas, viņam bija jāpabeidz šī.”

“Mums vajag pierādīt gandrīz visu, ja ir kukuļdošana, tad devējs, ņēmējs, starpnieks, jānoķer pie rokas, un arī tad vēl viņi saka, ka nauda bija tāpēc, lai kopā aizbrauktu paslēpot. Jādomā daudz dziļāk. Vai mums vajag vairākus desmitus epizožu, lai kādu notiesātu. Varbūt vajag kaut vai vienu epizodi, bet tad par to arī notiesāt. Tieši jau notiesāšana un sods ir tas, kas ir signāls sabiedrībai, kas parāda to, ka nav nesodāmu cilvēku,” saka Zatlers.

Trīs kandidāti savās vīzijās runā par nepieciešamību palielināt sabiedrības uzticību prokuratūras darbam un iestādes prestiža celšanu.

“Ja cilvēks būs autoritāte, jebkura iestāde, kurā viņš griezīsies, viņiem būs jārespektē arī šāds prokurors. Ja prokuroram nebūs prestižs, viņš nebūs sevi parādījis, kā godīgs – loģiski, ka nekad visiem jau labs nebūsi. Jebkurā gadījumā, ir cilvēki, kas ir tendēti uz likumpārkāpumiem, viņiem ir draugi, radi; viņi jau centīsies visādā ziņā ietekmēt. Jo mēs jau redzam, kā iekrīt augsti stāvošas personas, kuras uzaicina uz saietiem, dažādām izpriecām. Un tas beigu beigās pavēršas pret pašu,” norāda Šteinerte.

Viens no kandidātiem Jānis Ilsteris runā par nepieciešamību nostiprināt prokuratūras neatkarību arī valsts pamatdokumentā Satversmē. Lai līdzīgi kā Polijā, Ungārijā vai citviet- jauns politiskais režīms nepārvērš to apspiešanas ierocī. Valsts prezidents Egils Levits tam daļēji piekrīt. Taču tādā gadījumā būtu jārada pretī tāds mehānisms, kas liek ģenerālprokuroram atskaitīties par iestādē notiekošo un mazspējīgas vadīšanas gadījumā, viņu likumīgā ceļā no amata noņemt, negaidot termiņa beigas.

“Neatkarība ir jāredz kontekstā. Neatkarība ir vajadzīga, lai varētu izmeklēt konkrētās lietas. Neatkarība neatbrīvo no atbildības. Katrs ģenerālprokurors ir pirmo reizi šajā amatā, un tas ir ārkārtīgi atbildīgs amats. Var izrādīties, ka viņš ir tiešām spējīgs. Tas, protams, būtu ļoti labi. Bet var izrādīties, ka viņš nav spējīgs un tad visai valstij ir jāgaida tie pieci gadi, kamēr izbeidzas viņa mandāts. Tā kā jābūt sistēmai, kādā veidā šī atbildība tiek nodrošināta. Un šeit neiet runa par likumpārkāpumiem, tur viss ir skaidrs,” saka Levits.

Vaicāts, kurš tad būtu tas, kurš izvērtētu šo ģenerālprokurora mazspēju, Levits atbild: “Tur ir jāizdomā tāda sistēma, kur ir šī atbildība redzama. Piemēram, ja grūti izskaidrojamu apstākļu dēļ prokuratūrā uzkrājas procesi, kur nevar tik galā kaut kādu iemeslu dēļ, tas ir arī sabiedrības jautājums, tas nav tikai prokuratūras interns jautājums.”

Lai arī Tieslietu padomes ģenerālprokurora konkursa nolikumā minēts, ka balsojums notiks slēgti, padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ar preses sekretāra starpniecību norādīja, ka līdz galam šo jautājumu izlems sēdē, kas, visticamāk, notiks 8.jūnijā. Vēlēšanās tiks izraudzīts tikai viens kandidāts ar vismaz astoņām Tieslietu padomes dalībnieku balsīm.

Tieslietu padomes ievēlētā ģenerālprokurora kandidāta vārds Saeimai jādara zināms nav vēlāk kā mēnesi pirms darbu beidz Kalnmeiers. Viņa pēdējā diena amatā ir 11.jūlijā. Un pastāv nelielas šaubas, vai SAB pagūs visiem kandidātiem sniegt savu atzinumu laikus, lai šo termiņu ievērotu.

Foto: F64