Veselīgus cilvēkus vai vairāk PVN?
Vēl lielāku uzmanību jautājumam par pārtikas piegādēm, tās pieejamību, kvalitāti un cenām pievērsis šis laika posms, kas saistās ar ierobežojumiem koronovīrusa iespaidā. Tas, kā tirdzniecības uzņēmumi spēj apgādāt veikalus un nodrošināt veselīgu pārtiku par pieejamām cenām pietiekamā daudzveidībā, ietekmē sabiedrības veselību un labklājību.
Arī Eiropas Komisija (EK) tikko pieņēmusi svarīgas divas jaunas stratēģijas attiecībā uz pārtiku – tiek veidota taisnīga, veselīga un videi draudzīga pārtikas sistēma. Pirmās pamatā ir biodaudzveidība, atkal aicinot mūsu dzīvē dabu, un otra stratēģija – “No lauka līdz galdam”. Šīs abas stratēģijas viena otru savstarpēji pastiprina, vienojot kopā dabu, lauksaimniekus, pārstrādātājus, tirgotājus un patērētājus kopīgam darbam pretī konkurētspējīgi ilgtspējīgai nākotnei, norāda EK. Stratēģija “No lauka līdz galdam” darīs iespējamu pāreju uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu, kas pilnībā nodrošinās ar pārtiku un radīs pieejamu veselīgu uzturu. Abas stratēģijas, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatdaļas, atbalstīs arī ekonomikas atveseļošanos.
EK zinātnisko padomdevēju grupa sagatavojusi atzinumu “Uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu: no pārtikas, kā preces, uz pārtiku, kā sabiedrisku labumu”. Pārtika vairāk jāuztver kā kopējs labums, nevis kā patēriņa labums, kāda ir bijusi tendence pagātnē. Turpmāk visu attiecīgo politikas izstrādes un novērtēšanas galvenajam mērķim jābūt pārtikas ilgtspējības nodrošināšanai visos tās aspektos: vides, sociālajā un ekonomiskajā. Tātad īpaša uzmanība tiek pievērsta bio un eko produktu ražošanai, pie tam, lai to cenas nepārsniegtu plašai sabiedrībai pieejamu līmeni.
Šajā kontekstā ir svarīgi ņemt vērā Latvijas Tirgotāju asociāijas (LTA) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu visai veselīgai pārtikai, tā sekmējot šo produktu sabiedriskā labuma nozīmes vairošanu pretstatā komercializācijai.
Latvija šajā ziņā ir ļoti labā pozīcijā, jo mūsu valstī tradicionāli tiek plaši audzēta un uzturā patērēta dabiska pārtika. Mums ir arī daudzi ražotāji, kas piedāvā veselībai labus produktus. Viens no tādiem ir uzņēmums “RicBerry”, kas, izmantojot zinātnes sasniegumus, ražo veselību stiprinošu, enerģiju radošu un kvalitatīvu produkciju no ogām un augļiem.
LTA ideja par samazinātu PVN bio un eko produktiem atstātu ietekmi uz patērētāju izvēli – cenas ziņā veselīgi produkti būtu pieejamāki. Kā atzina uzņēmuma līdzīpašniece Ieva Viļuma, šāda iniciatīva būtu jāatbalsta: “Visi runā – mēs gribam bioloģisku un tīru. Bet pērkot tomēr izvēlas lētāko, tāpēc, ka tas ir pieejamāks. Un bieži tas nav Latvijā ražotais. Bioloģiskā produkcija izmaksā dārgāk, tie ir aptuveni 30% klāt pie parasta produkta cenas. Pēc bio un eko produktiem pieprasījums it kā ir, bet tajā pašā laikā nav. To arī tirdzniecības ķēdes sarunās ar mums ir atzīmējušas – jā, mums vajag bioloģisko produkcija, bet pirkšanas apjoms nav pietiekams. Līdz ar to, samazinot PVN, noteikti palielinātos pieprasījums un šādu produktu patēriņš. Domāju, ka visa vaina ir cenā un tiklīdz būtu iespējams šo cenas starpību izlīdzināt būtu labāk. Samazinot PVN no 21% uz 5%, tas būtu ļoti jūtami. Bioloģiskās produkcijas patēriņš uzreiz paaugstinātos.”
“Orientējoties pēc Eiropas zaļā kursa, šīs EK izstrādātās stratēģijas ierosina vērienīgus ES pasākumus un saistības. Covid-19 krīze ir pierādījusi, cik mazaizsargātus mūs padara bioloģiskās daudzveidības izzušana, kas arvien pieņemas spēkā, un cik izšķirīgi svarīga nozīme mūsu sabiedrībā ir labi funkcionējošai pārtikas sistēmai. Vienlaikus EK ir secinājusi, ka Latvijā ir nepietiekams atbalsts mazāk turīgiem iedzīvotājiem,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs, “Tā kā pārtika ir pirmā nepieciešamība, tad valdībai nopietni jāpievēršas jautājumam par iztikas kvalitātes paaugstināšanu un pārtikas pieejamību. Tas vienlaikus ir slimību (it sevišķi vīrusu) saslimstības mazināšanas uzdevums. Tāpēc ir jālemj ne tikai par naudas ieguldījumiem sporta celtnēs un šosejās, bet jāatrisina primāri svarīgākais: plaša PVN samazināšanas programma: sākot ar Latvijai raksturīgām pārtikas precēm, tad bio un eko produktiem un noslēdzot ar kvalitatīvas maltītes pieejamību ēdināšanas uzņēmumos. Piemērs ir: Eiropas flagmanis – Vācija – pieņem lēmumu par vispārēju PVN samazinājumu. Mēs aicinām: par pārtiku un veselību!”
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk