Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,6 %
2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada maijā bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,8 %, bet pakalpojumiem – par 13,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+28,1 %), galvenokārt āboliem, apelsīniem un citroniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+12,5 %), mājputnu gaļai (+7,1 %), cūkgaļai (+7,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+6,8 %). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,4 %), maize (+1,4 %), griķi (+15,0 %), brokastu pārslas (+10,4 %), makaronu izstrādājumi (+5,9 %), saldumi (+7,3 %), saldējums (+3,1 %), olas (+2,0 %) un šokolāde (+2,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-13,2 %), kartupeļi (-27,7%), siers un biezpiens (-2,9 %), kafija (-3,0 %), olīveļļa (-14,8 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 4,1 %. Dārgāks bija alus un vīns, savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apaviem cenas kritās vidēji par 6,2 % un apģērbiem par 1,6 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5 %. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa īres maksai, cietajam kurināmajam, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt dārgāka bija atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 9,6 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 24,3 %, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 25,0 %. Benzīnam cenas samazinājās par 24,1 % un auto gāzei – par 19,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,3 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un telekomunikāciju pakalpojumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4 %
2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+8,6 %), kam cenas pieauga sezonālu faktoru ietekmē. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+3,2 %), olām (+6,2 %), maizei (+1,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,6 %), šokolādei (+3,5 %), skābajam krējumam (+3,0 %) un pienam (+1,8 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-8,5 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-10,3 %), jogurtam (-3,5 %) un cukuram (-2,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %. Alkoholiskie dzērieni bija par 1,8 % lētāki, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,5 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva apģērbi vidēji par 1,6 % un apavi – par 1,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,6 %. Lētāka bija siltumenerģija (-1,2 %), ūdensapgāde (-2,6 %), kanalizācijas pakalpojumi (-2,7 %) un mājokļa īres maksa (-1,2 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kritās vidēji par 1,0 %. Degviela kļuva lētāka par 2,6 %, tai skaitā benzīns – par 3,4 %, dīzeļdegviela – par 1,6 % un auto gāze – par 6,3 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pazeminājās vidēji par 2,7 %, ko noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas vidējā cenu līmeņa samazinājums.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija farmaceitiskajiem produktiem, galvenokārt kompensējamajiem medikamentiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk