Kariņš: Latvijas ekonomikai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro
Otrdien, 21. jūlijā, Briselē, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei.
Šī ir unikāla 27 ES dalībvalstu vienošanās par nepieciešamajiem ieguldījumiem ES dalībvalstu ekonomiku stiprināšanā, kas ļaus Eiropai un dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums breksita dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm. Neskatoties uz to, sarunu gaitā Latvijai ir izdevies panākt savām interesēm ļoti labvēlīgu vienošanos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, noslēdzoties samitam, uzsvēra: “Ļoti sarežģītu sarunu rezultātā mums ir izdevies panākt Latvijas interesēm labvēlīgu vienošanos. Pieejamais Eiropas finansējums Latvijai vislielāko pievienoto vērtību nesīs, ja to gudri investēsim. Iespējas mums ir ļoti plašas, taču pamats mūsu izaugsmei ir pašu darbs, nepieciešamie uzlabojumi dažādās jomās – izglītības, veselības aprūpes, nodokļu un citās. Ir panākta vēsturiska vienošanās, tālākais jau ir mūsu pašu rokās.”
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumu, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikās, salīdzinot ar esošo periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugumu Latvijai par 40 %. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.
Ne mazāk svarīgi atzīmēt, ka vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu “Rail Baltica” projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams ievērojams finansējums militārajai mobilitātei – infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.
Pēc četru dienu diskusijām dalībvalstu līderi šonakt panāca vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi Covid- 19 izraisīto seku pārvarēšanai. Tuvāko septiņu gadu laikā dalībvalstu ekonomikās ES kopumā investēs 1,85 triljonus eiro, attiecīgi vienošanās paredz ES daudzgadu budžeta apjomu 1,07 triljonu eiro un ekonomikas atjaunošanas fonda finansējumu 750 miljardu eiro apmērā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk