Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 3,9 procenti
2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).
2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.
Bruto darba samaksas mediāna 2020. gada 2. ceturksnī bija 878 eiro (2019. gada 2. ceturksnī – 838 eiro). Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (4,7 %). Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 660 eiro un gada laikā tā pieauga par 4,2 %.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Sabiedriskajā un privātajā sektorā gada pieaugums identisks
2020. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 108 eiro, bet sabiedriskajā – par 30 eiro lielāka (1 138 eiro). Gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga identiski – par 3,8 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 105 eiro jeb par 6,2 %.
Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7 %, sabiedriskajā – par 3,1 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,1 %
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
COVID-19 krīzes ietekmē algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās straujāk nekā bruto darba samaksas fonds – par 7,0 % jeb 53,1 tūkst. Darba samaksas fonda gada pārmaiņas bija 3,3 % jeb kritums par 82,2 milj. eiro.
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē samazinājums par 16,5 %
2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā bruto darba samaksa izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē samazinājās par 16,5 % (aprīlī – par 21,4 %, maijā – par 20,2 %, bet jūnijā – par 10,2 %), bet transporta un uzglabāšanas nozarē – par 5,1 % (aprīlī – par 7,1 %, maijā – par 6,5 %, bet jūnijā – par 1,6 %). Vidējā darba samaksa gada laikā ir nedaudz kritusies arī nekustamo īpašumu nozarē – par 1,5 % un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 1,0 %.
Vidējās darba samaksas straujāks pieaugums šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni bija citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē – par 14,3 %, kur straujāk samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits (-20,2 %), kamēr darba samaksas fonds saruka par 8,8 %.
Vidējā darba samaksa vislielākā finanšu un apdrošināšanas nozarē
2020. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1 118 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 160 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1 813), enerģētikas (1 496), valsts pārvaldes (1 356), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs (1 313), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 227), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 156) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 130).
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (646), mākslas, izklaides un atpūtas (894) un izglītības (895) nozarēs.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2019. un 2020. gada 2. ceturksnī
Straujāks darba samaksas pieaugums Latgales reģionā
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā – par 5,3 % un Pierīgā – par 4,9 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējās darba samaksas gada pārmaiņas bija līdzīgas – no 3,4 līdz 3,9 %. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šī gada 2. ceturksnī bija vislielākā – 1 248 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē viszemākā – 786 eiro.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2019. un 2020. gada 2. ceturksnī
Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā
Baltijas valstīs 2020. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 433 eiro par pilnas slodzes darbu, Lietuvā – 1 399 eiro, bet Latvijā – 1 118 eiro.
Salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni vidējā alga Igaunijā pieauga par 1,0 %, Latvijā – par 3,9 %, bet Lietuvā – par 8,5 %.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk