NVA: Pieprasījums pēc darbaspēka norāda uz pozitīvām tendencēm darba tirgū
2020. gada septembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 8,2%, salīdzinājumā ar augusta sākumu tas pazeminājies par 0,4% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē septembra sākumā bija 75013 bezdarbnieki, mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 2985 cilvēkiem. Savukārt, ja šī gada septembra sākumā reģistrētā bezdarba datus salīdzinām ar 2020.gada sākuma datiem, tad redzam, ka reģistrētā bezdarba līmenis ir par 2% punktiem augstāks nekā 2019.gada 31.decembrī, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits par 17205 personām lielāks.
Saistībā ar situāciju darba tirgū, ko ietekmējis Covid – 19 izplatības apdraudējums un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai, reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits pieauga no marta vidus līdz jūnija beigām. Šajā periodā no 30,5 tūkstošiem līdz 18 tūkstošiem samazinājās arī darba devēju reģistrēto brīvo darba vietu skaits – aprīlī to skaits bija sarucis par 8,3 tūkstošiem vakanču. Tieši aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk palielinājās bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits. Kopš jūlija reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits samazinās.
Vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits bija martā un aprīlī, bet augustā jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem. Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts 15,8 tūkstošiem personu, tad augustā – 6,9 tūkstošiem, salīdzinājumam: šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts 7,9 tūkstošiem klientu, bet februārī – 6,1 tūkstotim.
Kopš marta visvairāk NVA jaunreģistrēto bezdarbnieku pirms bezdarba perioda bija nodarbināti tādās profesiju pamatgrupās kā speciālisti un vecākie speciālisti, kvalificēti strādnieki un amatnieki, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kā arī daudzi bija strādājuši vienkāršajās profesijās.
Ar Covid-19 saistītā krīze visbūtiskāk ir skārusi tādas jomas kā tūrisms, pasažieru pārvadājumi, izmitināšana, ēdināšana, kultūra, māksla, un šo jomu pārstāvji visvairāk koncentrēti tieši Rīgā un Pierīgā, tāpēc bezdarba pieaugums, ko ietekmējuši drošības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai, vairāk bija novērojams Rīgā un Rīgas reģionā, mazāk – citos valsts reģionos.
NVA bija iesniegti 50 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām sekām, darba devēji ziņoja par kopumā 5 322 darbinieku plānoto atlaišanu. Šie uzņēmumi darbojās tādās nozarēs un jomās kā transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, māksla izklaide un atpūta un citas.
Taču visu šo laiku darba devēji turpināja meklēt darbiniekus un reģistrēt vakances, bet bezdarbnieki iekārtojās darbā. Vidējais bezdarba ilgums vasaras vidū bija 144 dienas jeb nedaudz vairāk nekā 5 mēneši, kas, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir par 29 dienām mazāk.
Darba devēju reģistrēto vakanču skaits palielinās, ja aprīlī darba devēji bija reģistrējuši NVA 4,8 tūkstošus jaunu vakanču, tad augustā – 6,5 tūkstošus. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās darbības jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami 18 tūkstoši aktuālo vakanču. Pieprasītākās profesijas, kas reģistrētas 2020.gadā, ir palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs, būvstrādnieks, pavārs, betonētājs, elektriķis, ēku celtnieks, būvnieks, veikala pārdevējs, mūrnieks, santehniķis, ceha strādnieks, metinātājs un citas. Vispieprasītākās augstas kvalifikācijas profesijas – programmētājs, skolotājs, apdares darbu tehniķis, tehniskais speciālists, medicīnas māsa, projekta vadītājs, pārdošanas speciālists.
Lai operatīvi palīdzētu darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu, un darba devējiem, kuru uzņēmumu darbību iespaidoja Covid-19 krīze, NVA izstrādāja un piedāvāja vairākus atbalsta mehānismus, tostarp „Algu subsīdiju atbalsta pasākumu”, piedāvājot darba devējiem iespēju nodarbināt NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemt subsīdiju darba algai pirmajos trīs nodarbinātības mēnešos. Darba devēji algu subsīdiju atbalsta pasākumam ir pieteikuši 334 darba vietas, atbalstītas – 173, pieteikto darba vietu atbilstības pasākuma nosacījumiem vērtēšanas process turpinās. NVA izsludināja augstākās izglītības iestāžu pieteikšanos pasākuma “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība” īstenošanai studentiem, kas ir ieguvuši bezdarbnieka statusu, lai studenti varētu veikt akadēmisko un pētniecisko darbu. Augstākās izglītības iestādēm tā ir iespēja piesaistīt savam darbam jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus, savukārt studentiem – iespēja iegūt darba pieredzi augstākās izglītības iestādē un attīstīt savas darba iemaņas. Tika rīkotas NVA tiešsaistes darba iespēju dienas darbaspēka piesaistei dažādām tautsaimniecības nozarēm – būvniecībai un lauksaimniecībai, medicīnai un sociālai aprūpei, valsts pārvaldei, bet 30.septembrī ir paredzēta tiešsaistes darba iespēju diena darbinieku piesaistei uzņēmumiem, kas darbojas transporta un loģistikas jomā. Lai veicinātu bezdarbnieku nodarbinātību un iespēju nopelnīt, piesakoties sezonas darbiem, NVA pavasarī savā tīmekļa vietnē uzsāka akciju “Sezonas darbi”.
Šobrīd situācija darba tirgū uzlabojas, reģistrētā bezdarba dati un pieprasījums pēc darbaspēka norāda uz pozitīvām tendencēm nodarbinātības jomā. Labklājības ministrijas prognozes paredz, ka arī septembrī reģistrētā bezdarba dati paliks augusta līmenī, bet gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt.
Vēl par tēmu:
Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākPamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākPopularitāti atgūst divu dienu ceļojumi nedēļas nogalēs pa Baltijas valstīm
Divu dienu ceļojumi nedēļās nogalēs atkal ieinteresējuši tos, kuri vēlas apskatīt neredzētas vietas tepat Baltijas valstīs, kā arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos daudziem būtiski...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk