Barča: Daudzi pensionāri būtu gatavi protestēt jau rīt
Ja valdība pieņems tādu budžetu, kas neatbildīs senioru interesēm, mēs iesim uz Saeimu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča.
Viņa norādīja uz to, ka, jau vairākus gadus pensiju indeksācijā ņem vērā cilvēka darba stāžu, un pensijas pieaugums ir atkarīgs no darba stāža gadiem – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums indeksācijā: “Daļai senioru nepatīk šī indeksācijas kārtība, jo, piemēram, cilvēks ir nostrādājis 29 gadus, bet viņam būs vismazākais pensijas pieaugums, lai gan tikai viens gads šķir no nākamā pakāpiena, proti, 30‒39 gadi, kad indekss jau ir lielāks. Lielai daļai pensionāru problēma ir nelielie darba stāži, turklāt ar grūtībām pierādīti, jo mūsu nesenā vēsturē ir bijuši periodi, kad cilvēki ir strādājuši, bet ne vienmēr tas ir tagad ieskaitīts darba stāžā. Nepatīk sadalījums pēc darba stāža, jo indeksācijas mērķis ir saglabāt pensijas pirktspēju, kad palielinās patēriņa cenas, bet tad sanāk tā, ka daļai pieliek vairāk, daļai mazāk, lai gan tā inflācija visus skar vienādi. Tas ir diskutējams jautājums, mēs uzklausām visus.”
Viņa pauda, ka par šādu indeksācijas kārtību ilgstoši cīnījās paši seniori, jo tie, kuriem ir lieli un ļoti lieli darba stāži, ir ieinteresēti saņemt lielāku atbalstu, jo viņi ir strādājuši būtiski ilgāk, daži pat vairāk nekā piecdesmit gadus. “Septembrī sanāksim kopā mūsu pensiju lietu padomē, strādāsim un diskutēsim par šiem jautājumiem. Meklēsim iespējas, variantus, kā palīdzēt tieši tiem pensionāriem, kuriem ir viszemākās pensijas. Manuprāt, tas vairāk būtu pensiju piemaksu jautājums. Mūsu priekšlikums ir saistīts ar pensiju piemaksu palielināšanu. Mēs prasām pensiju piemaksas tiem, kuri pensionējušies līdz 1996. gada 31. decembrim, palielināt no pusotra eiro uz diviem eiro par vienu darba stāža gadu, savukārt tiem, kuri pensionējušies, sākot no 1997. gada – pensiju piemaksu noteikt pusotra eiro apmērā par vienu darba stāžu gadu. Pašlaik šī piemaksa viņiem ir viens eiro. Mēs rēķinājām, ja cilvēkam ir pierādīts darba stāžs 40 gadi, tad pašlaik viņš saņem pensiju piemaksu 40 eiro, bet palielinot būtu jau 60 eiro. Šajā jautājumā būtisks aspekts ir darba stāžs,” sacīja Barča.
“Pašlaik šis neapliekamais minimums ir 300 eiro, bet nākamgad saskaņā ar likumu tam jābūt 330 eiro. Esam saņēmuši informāciju no Finanšu ministrijas, ka viņi plānojot noteikt to nākamgad 350 eiro apmērā. Mūsu prasība ir noteikt šo neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā, pašlaik tas būtu 430 eiro. Neko pārsteidzīgu vai neapdomīgu mēs neizsakām, jo balstāmies pašu politiķu solītajā par pensijām un algām. Šādu un pat vēl lielāku neapliekamo minimumu solīja vairākas pašlaik Saeimā ievēlētās politiskās partijas,” atgādināja Barča.
“Solīja visi, un tagad notiek atkāpšanās no solījumiem, no saviem vārdiem. Runājot par neapliekamo minimumu, jāsaka, ka tas attiecas un ir aktuāli tiem pensionāriem, kuri saņem pensijas virs 300 eiro, bet ir cilvēki, kuriem līdz 300 eiro ir ļoti tālu. Tāpēc mēs pieprasām palielināt pensiju piemaksas, jo tā mēs atbalstīsim visus seniorus un valsts parādīs cieņu pret cilvēkiem, kuri strādājuši ilgu darba mūžu,” piebilda Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja.
“Ja valdība pieņems tādu budžetu, kas neatbildīs senioru interesēm, mēs iesim uz Saeimu. Sāksim nopietnas sarunas ar frakcijām un komisijām. Mēs varam kļūt ļoti nemierīgi, tomēr protestēt krastmalā ar lozungiem mēs nedomājam. Lai gan seniori ir dažādi un daudzi būtu gatavi protestēt jau rīt,” atzina Barča.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk